vecmamma uzreiz metas pie manis, vai es varēšot uz veikalu aiziet. čipsus un končas lai nopērku, un lestenes baltmaizi un rupjmaizi, un sev kādu labu limonādi. saku okei. viņa pazūd un atkal uzrodas, rokā viņai lapiņa un desmit eiro. viņa satraukta un priecīga dreb, runā par garšīgo maizīti, un končas lai es pērkot jogurta, bet ja tādas neesot, tad lai es pavaicāju pēc līdzīgām, tur esot tādas ar tādu kā zapti iekšā, galvenais, lai ir pildījums. paskatos uz lapiņu, pēc formas un līnijām atpazīstu, ka tās ir no blociņa, kuru izmantoju bērnudārzā. tas bija kā uzzīmēta pīle, tas turējās aizvērts ar pīles spārniņu, kas savienoja mugurējo vāku ar priekšējo un pie pīles vēdera pielipa ar velcro.
2 batoni
Jog. končas
2 pakas čipsi
10 eiro
jau redzu, kā viņa tv zilajā gaismā grauž čipsus un skatās ekstrasensu cīņas, vai arī pie iedegtas naktslampiņas guļ ar kaķi lielās un sarkanās gultas pašā vidiņā, mutē jogurta konča, raustās radio.
man būs tik žēl viņu nākamnedēļ atstāt vienu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}