lmr

Mums bija ļoti jauks Ziemsvētku vakars, kur laikam pirmo reizi neviens nerunāja par slimībām un ēdienu, tā ka vispār nemaz. Un tik un tā žēl, ka mammiņa, kura šīs sarunas mēdza uzturēt, ir mirusi.
Viņa visu mūžu, līdz pat pēdējam brīdim (gandriz 87 gadu vecumā), Ziemsvētkos skaitīja Friča Bārdas Mazā cilvēka vakara lūgšanu. Mēs to neviens nespējam iemācīties no galvas, tad nu Pauls atrada telefonā un mēs katrs nolasījām pa pantiņam.
Al. tēloja Ziemsvētku vecīti mazajam māsas bērnam, un tas bija smieklīgi.

(Reply to this) (Thread)

cik jauki par lūgšanu! es arī vienreiz esmu tēlojis ziemassvētku vecīti, man bija kaut kāds lēts vecīša apģērbs ar caurumu dibenā, apkārt bija tikai veci cilvēki un togad arī nebija sniega, sēdēju pie eglītes un šļupstēju, bļāviens, es tik ļoti negribēju to darīt. es gan neatceros sarunas citos gados, bet nu šogad bija tikai slimības un ēdiens. kur kliņģeri pirka, baigi lēts, griķi sabiezina asinis, paralēli sunim augonis kājā, vai nu amputēt kāju vai iemidzināt un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent)