man likās, ka es dzirdu balsis.
bet nē, tie bija mani kaimiņi aiz sienas
bet nē, tie bija mani kaimiņi aiz sienas
manas modrības hronikas
sirdspuksti
solīts makā nekrīt
Posted on 2010.12.23 at 21:05
un lūk, ir pēdējās pirmsvētku dienas.biju noskaņojusies, ka kāds labais gariņš ar mani ieballēs svētku sajūtu, bet nē, ne čiku ne grabu.
nav jau tā, ka es nevarētu piezvanīt un uzprasīties, bet šeit darbojas tas princips, ka negribas jau uzbāzties, negribas izraisīt žēluma sajūtu, ka es te, lūk, sēžu un gaidu brīnumu, gribu ar kādu patērzēt un mazliet iedzert lustīgas mūzikas pavadūjumā.
nav jau tā, ka es nevarētu piezvanīt un uzprasīties, bet šeit darbojas tas princips, ka negribas jau uzbāzties, negribas izraisīt žēluma sajūtu, ka es te, lūk, sēžu un gaidu brīnumu, gribu ar kādu patērzēt un mazliet iedzert lustīgas mūzikas pavadūjumā.
baigie joki
Posted on 2010.12.23 at 18:47
šogad 1x paslīdēju un nokritu uz ledus, tagad man ir "jauks"zilumiņš.
un vēl, sajacot numurus, uzzvanīju skolotājai un jautāju viņai par šī vakara plāniem
un vēl, sajacot numurus, uzzvanīju skolotājai un jautāju viņai par šī vakara plāniem
"aiziet puiši, padraiskosimies"
Posted on 2010.12.21 at 15:10
ar mēli izlaizu šķīvi un skatos "Tomu un Džeriju"(es esmu par Tomu!)
Mūzika: alina orlova
kādreiz jau solījos uzrakstīt kaut ko no "kurtizāņu ugunskura"vakara un manas mazās (nu jau var teikt- nosapņotās un izdomātās) mīlestības.
it kā ir tā sajūta, ka varētu ļauties vārdu plūdiem, bet nē, kaklā ir tāds kā kunkulis. kad norīšu, būšu tam pa īstam gatava.
it kā ir tā sajūta, ka varētu ļauties vārdu plūdiem, bet nē, kaklā ir tāds kā kunkulis. kad norīšu, būšu tam pa īstam gatava.
sagrieza man pirkstu un apraudājos par visu dzīvi.
lēju asaras par angļu valodas nepietiekamajām zināšanām, par kleitu, par liekajiem kilogramiem, par mazajām krūtīm, par vientulību, par nenopirktajām Ziemassvētku dāvanām, par "nav ko uzvilkt", par naudas neesamību, par bailēm no nākotnes, par sen aizmirstiem cilvēkiem.
un tagad mazlet sūrst- gan pirkstā, gan tur.
lēju asaras par angļu valodas nepietiekamajām zināšanām, par kleitu, par liekajiem kilogramiem, par mazajām krūtīm, par vientulību, par nenopirktajām Ziemassvētku dāvanām, par "nav ko uzvilkt", par naudas neesamību, par bailēm no nākotnes, par sen aizmirstiem cilvēkiem.
un tagad mazlet sūrst- gan pirkstā, gan tur.
liekas, ka iestāsies vājprāts
ne jau no tā, ka kaut kas ar mani notiktu,
bet tieši no tā, ka nenotiek nekur un nekādā ziņā
ne jau no tā, ka kaut kas ar mani notiktu,
bet tieši no tā, ka nenotiek nekur un nekādā ziņā
atgirešanās
Posted on 2010.12.16 at 22:23Mūzika: vecais , nožēlojamais, tas kurš ari mīl-Robijs
apkārt- katli, pannas, orhidejas, zeķes, segas, grāmatas un kūpoša sirds.
tā pēdējā jau ož pēc kaut kā... pēc piedegušiem kabačiem, pierautiem makaroniem, pēc kaut kā tik nelaba, kas liek saraukt nāsis.
paldies, Pauļuka vēstulēm, kas bija kopā ar mani, par to suni, kas Viņu reiz sakoda, par Tevi , Viņu- tie lika man elpot savādāk, esot ar sevi un vēl kādu augstāk stāvošu personu.
tā pēdējā jau ož pēc kaut kā... pēc piedegušiem kabačiem, pierautiem makaroniem, pēc kaut kā tik nelaba, kas liek saraukt nāsis.
paldies, Pauļuka vēstulēm, kas bija kopā ar mani, par to suni, kas Viņu reiz sakoda, par Tevi , Viņu- tie lika man elpot savādāk, esot ar sevi un vēl kādu augstāk stāvošu personu.
var jau būt, ka pra ļubof
Posted on 2010.12.01 at 20:45
kādreiz, iespējams, pat ātrāk kā kādreiz, es uzrakstīšu savas sajūtas par kādu, laikam jau izbijušu, mazu vai ne tik mazu mīlestību un kurtizāņu ugunsskuru.
atsalums
Posted on 2010.11.28 at 18:05
ja ņemagu ļubic
eta ņiprosta, paņimajiš?
eta ņiprosta, paņimajiš?
lidināšanās
Posted on 2010.11.24 at 18:35
es tak aizmirsu pastāstīt to, ka es dodos astrālos ceļojumos.
2x jau ir sanācis.
tātad, tam ir arī jānotiek 3.x
lidojot (pēdējo reiz), bija tik bezpersoniska sajūtu amplitūda- nu nekā. redzēju sevi no augšas, redzēju šalles, kuras ir uz skapja, pulkstenrādītājus virs skapja. es gulēju kā flamingo, kā flamingo bez dvēseles, kā gaļas gabals un tad ceļojums pārtrūka, prieki beidzās, es nolaidos savās iekšās.
2x jau ir sanācis.
tātad, tam ir arī jānotiek 3.x
lidojot (pēdējo reiz), bija tik bezpersoniska sajūtu amplitūda- nu nekā. redzēju sevi no augšas, redzēju šalles, kuras ir uz skapja, pulkstenrādītājus virs skapja. es gulēju kā flamingo, kā flamingo bez dvēseles, kā gaļas gabals un tad ceļojums pārtrūka, prieki beidzās, es nolaidos savās iekšās.
man ir jāsaņemās
man nav neviena , kam pastāstīt kā es šobrīd jūtos
nav neviena , kam izkratīt sirdi.
esmu viena
viena pati
un ir tik smagi
un draugs man tuvcīņā ir iedūris nazi tieši sirdī
nav neviena , kam izkratīt sirdi.
esmu viena
viena pati
un ir tik smagi
un draugs man tuvcīņā ir iedūris nazi tieši sirdī
skatos un brīnos, kā meitenes kļūst tik "vieglas".
/bet varbūt tā arī vajag, lai nu kā, runā, ka dzīvojam jau tikai vienreiz.
/bet varbūt tā arī vajag, lai nu kā, runā, ka dzīvojam jau tikai vienreiz.
par brīvo, par kaiju
Posted on 2010.11.22 at 23:36
jau atkal izlasīju Čehova "Kaiju".
ziniet, es saprotu gan Zarečnaju, gan Trepļevu un arī Trigorinu.
es visus saprotu, es izdzīvoju katru no viņiem, pat Irinu Nikolajevnu Arkadinu- Trepļevu.
ziniet, es saprotu gan Zarečnaju, gan Trepļevu un arī Trigorinu.
es visus saprotu, es izdzīvoju katru no viņiem, pat Irinu Nikolajevnu Arkadinu- Trepļevu.
sirgstu ar dvēseles sāpēm
un arī man tagad ir jāsamaksā par savu rīcību.
jel piedodiet mani visi
jel piedodiet mani visi
zinu, ka arī mani kāds mīlēs
un es mīlēšu kādu
zinu un gaidu
jo zinu
ka tā noteikti būs
un es mīlēšu kādu
zinu un gaidu
jo zinu
ka tā noteikti būs
a ja smatru, smatru na vas
Posted on 2010.11.19 at 16:14
klausos "vernisazh" un liekas, ka nevaru paelpot,
kaklā sariesies kamols
kaklā sariesies kamols
ballēs es vienmēr sajūtos vientuļa, lai kā man patiktos iedomāties, ka tā varētu arī nebūt.