manas modrības hronikas

apkārt- katli, pannas, orhidejas, zeķes, segas, grāmatas un kūpoša sirds.
tā pēdējā jau ož pēc kaut kā... pēc piedegušiem kabačiem, pierautiem makaroniem, pēc kaut kā tik nelaba, kas liek saraukt nāsis.
paldies, Pauļuka vēstulēm, kas bija kopā ar mani, par to suni, kas Viņu reiz sakoda, par Tevi , Viņu- tie lika man elpot savādāk, esot ar sevi un vēl kādu augstāk stāvošu personu.