manas modrības hronikas

sagrieza man pirkstu un apraudājos par visu dzīvi.
lēju asaras par angļu valodas nepietiekamajām zināšanām, par kleitu, par liekajiem kilogramiem, par mazajām krūtīm, par vientulību, par nenopirktajām Ziemassvētku dāvanām, par "nav ko uzvilkt", par naudas neesamību, par bailēm no nākotnes, par sen aizmirstiem cilvēkiem.
un tagad mazlet sūrst- gan pirkstā, gan tur.