| |
[Mar. 11th, 2021|12:25 pm] |
viena no galvenajám lietām, lai no sevis izravētu toxic femininity un kāptu laukā no upura mentalitātes (kas bieži ir automātiska, mantota no dzimtas sievietēm), ir saprast, ka par tavu self-love nav atbildīgs PILNĪGI neviens cits kā tikai Tu pati. arī par to, lai pateiktu sev "ej gulēt" vai sagādātu pārtiku.
es nesaku, ka to saprast ir viegli. nu intelektuāli jau nav rocket science, bet tā ir šūnu līmeņa atskārta, kuru līdz galam pieņemt var būt vajadzīgi gadi. |
|
|
| Comments: |
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | March 11th, 2021 - 03:44 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Tā ir viskrutākā un visbailīgākā sajūta no visām. Turklāt dzimumam tur ir maza darīšana. Vienkārši tā apziņa, ka tik, cik tu vari izdarīt (vai neizdarīt) ar savu rīcību un vārdiem, par to tu atbildi uz visiem 100 un pat Dievu nav, ko piesaukt. Ej, skaties apkārt, mācies, meklē palīdzību, ja labi gribas – pakaries. Uz savu atbildību. Bet to, ko dara vai domā pārējie, mēģināt labot vai kā ietekmēt ir fiziski neiespējami, līdz ar to tas ir bezjēdzīgs enerģijas patēriņš. Maina tikai piemērs, kuru citi ņem vai neņem.
Šādi domājošam cilvēkam vispār tā reāli nodarīt pāri nevar, viņš var tikt pie sitiena, bet tajā nejust savu vainu, kuras tur arī nav. Un tāds cilvēks arī citiem sist gribēs mazāk augstākminētās atbildības dēļ. | |
