chatsurmatable - [entries|archive|friends|userinfo]
lilja_brik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 5th, 2020|06:26 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
esmu šķērsojusi kādu līniju, es nezinu, vai tas notika martā, vai augustā, kad lietu ar + zīmi kļuva vairāk nekā -: tas, kas aizkustina, iezemē, iepriecina, aizrauj, vai rada pateicību, ir vairāk nekā tā, kas mani biedē, kaitina, rada psihozes vai upura lēkmes, trauksmi vai negativitāti un greizsirdību, tātad šādu lietu ir daudz mazāk.
šodien gāju atvadīties no meža, tikko iegāju mežā, tā sāku raudāt, it kā gāju brūklenēs, bet raudāju, prieka un pateicības asaras, veselas 2 stundas un ne sūda nesalasīju, un tas jau kādu laiku ir tā, jo ilgāka mums ar mežu ir mīlestība, jo dramatiskāka, dziļāka un skaistāka tā kļūst, jo vairāk es viņam uzticos. jautājums, vai tāda mīlestība ir iespējama arī ar kādu cilvēku, manuprāt, varbūt, ir. otra šodienas meža doma - manām acīm atpūšoties samtaino sūnu kunkuļu maigumā, vārtoties meža dīvānā, vai ir cilvēkiem iespējams pieskarties vienam otram kā divām sūnu virsmām, ar sausiem čukstiem, ASMR un sausu zaļu sūnu glāsti, no sākuma līdz beigām, bez grābšanas, vai pamešanas, triekšanās vai kaut kādiem ārprātiem, tā lai attiecības būtu galu galā kaut kas patīkams. es domāju, varbūt ka ir. tas, ko man vēl nav iemācījuši cilveki, ko man neiemācīja cilvēki dzīves mežā, to man iemācīja īstajā mežā mežs.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]az
Date:October 5th, 2020 - 06:45 pm
(Link)
no meža nekad nevajag atvadīties.
bezgala skaisti skan jūsu attiecības
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:October 5th, 2020 - 06:46 pm
(Link)
nu tagad es kādu laiku tieši šo mežu neredzēšu bet, kas ir pats krutākais, viņš man gaidīs.
[User Picture]
From:[info]az
Date:October 5th, 2020 - 06:47 pm
(Link)
mūžam ;)
From:(Anonymous)
Date:October 5th, 2020 - 09:29 pm
(Link)
Mežs jau vienīgais dod, a ko mēs varam kā cilvēki iedot viņam? Vienīgais savus trūdus pie nomiršanas varbūt. Varbūt tāpēc tādas attiecības cilvēks-cilvēks modelī nestrādā. Labumam jābūt abpusējam.
From:(Anonymous)
Date:October 5th, 2020 - 09:31 pm
(Link)
Es, protams, saprotu, ka runa ir par to, ka tieši šāds labums nepastāv vispār, bet man liekas, ka mežs-cilvēks attiecībās viens tomēr stipri ar savu eksistenci vien ir baigais devējs. Man nekad, guļot mežā, nav sajūtas, ka es kaut ko dodu viņam. Bet neliekas, ka viņam arī baigi vajag. Tur viss jau ir kārtībā.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:October 5th, 2020 - 09:51 pm
(Link)
un vēl arī tas ir beyond dot/ņemt. tur nav duālisma TU esi mežs.
From:(Anonymous)
Date:October 5th, 2020 - 11:16 pm
(Link)
Tad varbūt mežs var reprezentēt tikai mūsu attiecības ar pašiem, tās attiecības, kuras ar citiem nekad nebūs iespējamas (ne labā, ne sliktā nozīmē, bet nebūs)?
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:October 5th, 2020 - 11:54 pm
(Link)
Jā
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:October 5th, 2020 - 09:50 pm
(Link)
trūdus, čuras, kakas, asinis, asaras, mežs paņem visu.
[User Picture]
From:[info]prtg
Date:October 12th, 2020 - 06:49 pm
(Link)
Ir iespējama arī ar kādu cilvēku, bet ar pilnu intensitāti visticamāk tikai īsi un vienreiz mūžā, jo nepieciešamā pazīme ir, ka sirdī un galvā izdeg daži drošinātāji.
Mežs, vai manā gadījumā - jūra, piemēram, neizraisa vilšanos ar savu merkantilumu vai vērtību seklumu, un pie tiem var atgriezties vēl un vēl, tie runā cik vien iespējams bezpersoniski, bet reizē daudzveidīgi, un tas ir vareni.