Mežs jau vienīgais dod, a ko mēs varam kā cilvēki iedot viņam? Vienīgais savus trūdus pie nomiršanas varbūt. Varbūt tāpēc tādas attiecības cilvēks-cilvēks modelī nestrādā. Labumam jābūt abpusējam.

(Reply to this) (Thread)

Es, protams, saprotu, ka runa ir par to, ka tieši šāds labums nepastāv vispār, bet man liekas, ka mežs-cilvēks attiecībās viens tomēr stipri ar savu eksistenci vien ir baigais devējs. Man nekad, guļot mežā, nav sajūtas, ka es kaut ko dodu viņam. Bet neliekas, ka viņam arī baigi vajag. Tur viss jau ir kārtībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un vēl arī tas ir beyond dot/ņemt. tur nav duālisma TU esi mežs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad varbūt mežs var reprezentēt tikai mūsu attiecības ar pašiem, tās attiecības, kuras ar citiem nekad nebūs iespējamas (ne labā, ne sliktā nozīmē, bet nebūs)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā

(Reply to this) (Parent)

trūdus, čuras, kakas, asinis, asaras, mežs paņem visu.

(Reply to this) (Parent)