iesākumā tev arī tā bija?

(Reply to this) (Thread)

tieši gribēju pierakstīt, ka JĀ, tikai man paveicās - es biju cute blond almost hot in early 30ies, neviens neredzēja sapuvušo ārprātu, kas darījās iekšās, un labprāt ar mani ielaidās. grūtāk ir, ja tu esi 60+ gadīgs single vīrietis ar ēdi uz rokām un sēnīti uz kāju nagiem. dzīve nav godīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nemīz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

e?

(Reply to this) (Parent)

Sen gribas paprasīt, kas šāds ir arī tuvāk par Somiju? Igaunijā, piemēram? Par Latviju neceru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko Tu domā ar "kas šāds"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teiktu tā.

Ka autistiskiem cilvēkiem vai vispār dažādiem ne-neirotypical cilvēkiem mēdz būt milzīga aversija pret pieskārieniem vispār. Un pret ķermeniskumu. Vai savu ķermeni - nejūt to, nejūt sāpes, nejūt fizioloģisku baudu/prieku, uzskata ķermeni par traucēkli.

Protams, var iet dziednieka, kura pieskārieni it kā ir garantēti ar labu enerģiju, bet, ja skatās uz ko tradicionālāku - paliek sports un dejošana, varbūt vēl kas.

Tātad, vai šis, ko mācies, ir arī kā terapija šādiem cilvēkiem?

Es sapratu no ierakstiem, ka ir. Nu tad jautājums, kā šo terapiju sauc. Vai tāda ir pieejama Latvijā un tuvīnajās valstīs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tajà ko saki ir daudz elementu, bet kermena vai kustību terapija noteikti palîdzètu to mazliet pašketinàt. kaut vai saprast, kas ir lietas, kas nemainīsies. noteikti arî lv ir cilvēki kas var palīdzēt, bet nevienu ieteikt nevaru, jo zinu tikai vienu, bet par to man ir sliktas atsauksmes. pameklē, tas nav retums mūsdienu terapijā. turklāt LV at ir dejas terapijas izglītība.

(Reply to this) (Parent)