Man liekas, ka esam parsātinājušies no digitālā patēriņa, ne jau tikai cibā. Visur. Un pārmainījušies, uzmanības un enerģijas saraustītība. Plus, iespējams, es tikai tā, bet viens otram dzīve esam sveši. Un rakstīto šajos laikos ir tik vienkārši pārprast, sašūties par to, bet troļīšana ir nogurdinoša, nespēcina dzīvei. Tad nu laikam izvēlamies paklusēt. Un kad runājam, atvainojamies, ja nu kaut kas aizvaino.

(Reply to this) (Parent)