Domāju, ka te ir jāizšķir "esmu ļoti patīkams un sirsnīgs cilvēks, mani atceras, visur aicina, liek justies gaidītai"

un "esmu kāda esmu, un savādā kārtā ir cilvēki, kam tas ļoti patīk".

Pirmais gadījums, kad lieliski izdodas nodibināt virspusējas, bet ārkārtīgi patīkamas attiecības ar daudziem cilvēkiem - es to personīgi varu apskaust, jo tā ir māka, nepasakot daudz, likt otram justies burvīgi.

Kamēr otrais gadījums ir tā kā man, ka "vai nu ir dziļš kontakts, vai man pazūd interese par kontaktu vispār." Tāda SteppenWolf sajūta, ka hell is others.