Jo ir iemācīts šķirot, kas ir pozitīvas un negatīvas sajūtas. Un nav pieņemts, ka cilvēks ilgstoši jūtas slikti. Tāpat kā raudāt par sāpēm. Un tad ir sajūta, ka pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā no tā, kas rada diskomfortu. Pat ja derīgāk būtu neeskeipot, "ieskatīties tai acīs" un pabūt tai līdzās, pat ja ir ļoti bail. Bet varbūt no jebkurām spēcīgām sajūtām ir bail?