|
[Sep. 5th, 2018|05:10 pm] |
atceraties kādreiz bija tā - tu kaut kur pagalmā vai vecāku draugu pagalmā satiec kādu citu bērnu, un jūs sākat spēlēties, un to bērnu sauc piemēram ēst un tad tu aiziej tam bērnam līdzi uz mājām, un jūs kādu brīdi spēlējaties tur. tur ir, piemēram, klavieres, balkons, paklājs pie sienas, viss pavisam citāds nekā tavās mājās, viss tāds wow wow, magic, un pēc brīža tu aiziej prom, un pēc tam tu to bērnu vairs nekad dzīvē nesatiec. un paliek kaut kādas tālas atmiņas par to dzīvokli, kā sapnis apmēram. bet nav tā ka tev pietŗūktu tā bērna vai tā dzīvokļa visu dzīvi. lūk, tieši tāpat es arī gribētu. aiziej pie kāda uz mājām spēlēties un ir super, un jūs vairs nekad nesatiekaties, bet paliek tikai sapnim līdzīgas neitrālas atmiņas. |
|
|
Comments: |
From: | dute |
Date: | September 5th, 2018 - 05:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
++
| From: | blond |
Date: | September 5th, 2018 - 09:46 pm |
---|
| | | (Link) |
|
cik precīzi.
| From: | kochka |
Date: | September 6th, 2018 - 12:31 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tā var notikt, jasatiec cilvēkus, ceļojot. Ja sanāk bieži mainīt atrašanās vietas. Un tad atmiņas šķiet sapnim līdzīgas.
+1 Un tas liekas tik dīvaini, ka tie cilvēki kaut kur ir un dzīvo savu dzīvi un tu par viņiem neko nezini, jo tev ir tikai tā satikšanās diena un specifiskās mazās lietas, ko jūs tajā spacetime point runājāt un darījāt, kam iespējams vairs nav nekāda sakara ar to, kas jūs esat. Bet dreamy un bittersweet, suddenly the small things have a great meaning. | |