es neesmu pat veģetāriete, toties Tu laikam gan esi karojošs naudists - viss atduras pret cilvēku parasto un spēja kaut ko atļauties ir kaa galējais dzīves izdošanās rādītājs.
kad dzīvoju LV, es šo te sāpi ņēmu nopietni, bet tad iepazinos ar cilvēkiem, kas izvēlas dzīvot bez naudas, dampsterdaivo, shēmo, kur ko pirkt, brauc ar riteni sniega vētrā 5 kilometrus, lai ietaupītu vienu eiro, vai ceļas svētdienas rītā un ar omīšu ratiņiem iet uz tirgu, nekad dzīvē nav ēduši ārpus mājas un nevienā acī nejūtas pazemoti, jo dzīvo saskaņā ar savām ētikas normām, politisko pārliecību un uzskatiem par veselīgu uzturu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Respekt cilvēkiem, kas tā var, bet vairākums tomēr ir cilvēki parastie, kuri ir par slinku vai neorganizētu priekš tiešās pirkšanas pulciņiem utt.
Man patīk ēst lokāli un ne-intensīvi audzētu jebko, ciktāl tā iegūšana mani pārāk neapgrūtina vai nav ievērojami dārgāka par intensīvi audzēto. Āboli no radu vai draugu dārziem vasarā - jā. Tiešās pirkšanas pulciņi vai vietējie āboli tirgū ziemā pa 5€/kg (nopietni, nesen redzēju Matīsa tirgū par šādu cenu) - nē (poļu āboli ziemā arī nē, jo kur prikols, kad mandarīni ir lētāk). Brīvo vistu olas lielveikalā 2x dārgāk par sprostu olām - arī nu nē. Baltais eko jogurts - jā, jo garšo, un nav necik dārgāks par citiem. Cilvēki parastie brīvo vistu olas lielveikalos masveidā pirks tad, kad to cena nebūs pārāk atšķirīga no nebrīvo (t.i. brīvās būs kļuvušas lētākas, vai nebrīvās dārgākas dēļ, iedomāsimies, kaut kāda dzīvnieku nelabturības akcīzes nodokļa). Kaut kā tā. A dampsterdaivot Rīgā tupa nav kur, ja neskaitam tādu trešu kā centrāltirgu.

(Reply to this) (Parent)