man ir bērnības trauma no mammas adītām biksēm. no biezas, kaku krāsas vilnas dzijas. ļoti, ļoti siltas (praktiski jebkādos apstākļos pārāk siltas) un ļoti, ļoti kodīgas. fizisks diskomforts + psiholoģiskas ciešanas, jo no vienas puses - mīļā mamma speciāli man adījusi, no otras - tik neglītas un kaku krāsā un karsti un kož. un viņas šļuka uz leju un stakle nebija tur, kur tai pieklātos būt.
un akdievs - reizēm ziemā ejot ciemos vai uz teātri lika viņas vilkt uz zeķubiksēm un kleitas vai svārkiem un tad ierodoties galamērķī vilkt nost. šausmīgs kauns :D
vesela atmiņu kaskāde panesās no tās bildes raisītajām asociācijām :D