Agrāk es arī tā uzskatiju, bet ja draugi sāk novērsties, jo uzskata, ka viņi man ir palikuši mazsvarīgi & tikai tādēļ, ka man ir parādijies kāds mīļāks cilvēciņš, tad kapēc gan to nerealizēt, lai nebūtu maldinoši uzskati? & pie tam ... esmu par 99,99% pārliecināta, ka Viņš nebūs tas, kurš mani pametīs, jo no Viņa staro drausmīgi pozitīva enerģija jau kopš pirmās reizes, kad viņu ieraudziju ... Tāds skatiens kā Viņam nav bijis vēl nevienam cilvēkam, ar ko es līdz šim biju kopā ... Sirds tomēr saka, ka Viņš ir tas īstais...
P.S. - & acīm redzot, daži tomēr man nebij īsti draugi, par kuriem es viņus uzskatiju, ja jau nespēja mani iepazīt & saprast to, ka vini man BIJA svarīgāki... Vnk kļūšu par egoisti, lai cik grūti tas priekš manis nebūtu ... galvenais, ka man ir labi & es spēju darīt man vismīļāko cilvēciņu par laimīgāko uz šīs pasaules ;) & es nesaku, ka pārvelku treknu svītru pāri visiem draugiem, es neaizmirstu cilvēkus, kuri man darijuši labu ... es vienkārši bik` pašķiroju savu frendu listi :)
Jā, es atceros, ka kkad mums jau bija līdzīga saruna šeit. Bet es esmu laikam mainījusi domas. Un satiekot kādu vienmēr jau kkur iekšā liekas "nu ir tas īstais", bet vai tā ir? nē, tā notiek reti. Biezhi vien cilvēki nodzīvo vieni vai ar neīsto cilvēku kopā mūzhu ,nenojauzdami,ka īstais mitinās viniem līdzās..
Arī taisnība, bet vai man nevarētu trāpīties tas retais gadījums?!? Viss jau var būt... & piepriekšējās manās "pusītēs" es vienmēr saskatiju kaut kādus trūkumus, kas reizēm man "tracināja ārā", bet šoreiz, vismaz pagaidām, es Viņā nesaskatu nekādus trūkumus... Es arī mainiju domas! Vnk, ja jau Tev tuvi cilvēki Tevi uzskata par tādu & šitādu, & nespēj iedomāties Tevi savādāku, & pie tam daļa šo uzskatu ir nepaties/pretēji ... tad varbūt labāk ir nedaudz mainīties, lai būtu mazāk kašķu & tā ... Zin kā ... cilvēks pēc dabas ir spītīga radība ... so ... labāk nedaudz paiet pretī, lai nerastos konflikti ;) Moš` tā gan man, gan citiem būs labāk...
.. vissvarīgākā esi tu pati, tad ir tavi vistuvākie cilvēki(s), ģimene, tad draugi.. es domāju, ka īstie draugi paliks blakām vienmēr. varbūt mazliet neuzkrītošāk un ne tik bieži tik satikti, bet viņi būs.
Sevi es parasti nostādu vienā no pēdējām vietām, bet pārējais apmēram i tā pat, vismaz tagad ... tas būtu vienc... & otrs būtu tas, ka laikam man to īsto draugu ir maz vai arī es par tādiem uzskatiju nepareizos cilvēkus ...
beibe, neiespringsti. pat vistrakaak iemiileejushies paariishi reizeem piekuust viens no otra, taa kaa veseliiga izlusteeshanaas ar draugiem ir nevis ieteicami, bet nepiecieshami! man bija tieshi tas pats no saakuma tikai VINSH un VINSH un neviens cits. bet tad izraadaas, ka mums viena otra kompaanija vairs nesagaadaa tik daudz prieka, pat saakaam kashkjeeties. un draugi ir tie, kas lieliski paliidz shaados gadiijumos. jebkuri, bez izlases ;)
Bet, ja vienc no tuvākajiem draugiem vnk izvairās no tikšanās?!? Un nav jau tā, ka mēs ar viņu regulāri tiekamies ... labi, ja kadas 3-4x nedēļā ... vnk man vienmēr bij pirmajā vietā draugi ... nolēmu kaut ko mainīt, bišku labāk ir, bet tomēr nespēju aizmirst cilvēkus, ar kuriem man tik daudz kolosālu mirkļu dzīvē ir bijis... So ... tagad ir vnk par vienu mīļu cilveku vairāk, kuru es patiešām nevēlētos zaudēt...
neviens jau tev neliek vinju zaudeet :) es tikai briidinu lai tu neiespringsti. un gan jau draugi pashi pamaniis un saaks suudzeeties, ka tu esi kljuvusi nesatiekama.
Padomā vai ir vērts zaudēt draugus dēļ viena cilvēka..
& pie tam ... esmu par 99,99% pārliecināta, ka Viņš nebūs tas, kurš mani pametīs, jo no Viņa staro drausmīgi pozitīva enerģija jau kopš pirmās reizes, kad viņu ieraudziju ... Tāds skatiens kā Viņam nav bijis vēl nevienam cilvēkam, ar ko es līdz šim biju kopā ...
Sirds tomēr saka, ka Viņš ir tas īstais...
Vnk kļūšu par egoisti, lai cik grūti tas priekš manis nebūtu ... galvenais, ka man ir labi & es spēju darīt man vismīļāko cilvēciņu par laimīgāko uz šīs pasaules ;)
& es nesaku, ka pārvelku treknu svītru pāri visiem draugiem, es neaizmirstu cilvēkus, kuri man darijuši labu ... es vienkārši bik` pašķiroju savu frendu listi :)
Bet es esmu laikam mainījusi domas.
Un satiekot kādu vienmēr jau kkur iekšā liekas "nu ir tas īstais", bet vai tā ir? nē, tā notiek reti. Biezhi vien cilvēki nodzīvo vieni vai ar neīsto cilvēku kopā mūzhu ,nenojauzdami,ka īstais mitinās viniem līdzās..
& piepriekšējās manās "pusītēs" es vienmēr saskatiju kaut kādus trūkumus, kas reizēm man "tracināja ārā", bet šoreiz, vismaz pagaidām, es Viņā nesaskatu nekādus trūkumus...
Es arī mainiju domas! Vnk, ja jau Tev tuvi cilvēki Tevi uzskata par tādu & šitādu, & nespēj iedomāties Tevi savādāku, & pie tam daļa šo uzskatu ir nepaties/pretēji ... tad varbūt labāk ir nedaudz mainīties, lai būtu mazāk kašķu & tā ... Zin kā ... cilvēks pēc dabas ir spītīga radība ... so ... labāk nedaudz paiet pretī, lai nerastos konflikti ;)
Moš` tā gan man, gan citiem būs labāk...
& otrs būtu tas, ka laikam man to īsto draugu ir maz vai arī es par tādiem uzskatiju nepareizos cilvēkus ...
Un nav jau tā, ka mēs ar viņu regulāri tiekamies ... labi, ja kadas 3-4x nedēļā ... vnk man vienmēr bij pirmajā vietā draugi ... nolēmu kaut ko mainīt, bišku labāk ir, bet tomēr nespēju aizmirst cilvēkus, ar kuriem man tik daudz kolosālu mirkļu dzīvē ir bijis... So ... tagad ir vnk par vienu mīļu cilveku vairāk, kuru es patiešām nevēlētos zaudēt...