Eu!
Izrādās, ka, ja par svarīgāko uz Pasaules nostāda tikai vienu cilvēku & tad otrajā vietā seko draugi, dzīve šķiet daudz vienkāršāka & krāšņāka :))))
Moš` ir vērts palikt pie šāda stāvokļa?!? ;]
Moš` ir vērts palikt pie šāda stāvokļa?!? ;]
Padomā vai ir vērts zaudēt draugus dēļ viena cilvēka..
& pie tam ... esmu par 99,99% pārliecināta, ka Viņš nebūs tas, kurš mani pametīs, jo no Viņa staro drausmīgi pozitīva enerģija jau kopš pirmās reizes, kad viņu ieraudziju ... Tāds skatiens kā Viņam nav bijis vēl nevienam cilvēkam, ar ko es līdz šim biju kopā ...
Sirds tomēr saka, ka Viņš ir tas īstais...
Vnk kļūšu par egoisti, lai cik grūti tas priekš manis nebūtu ... galvenais, ka man ir labi & es spēju darīt man vismīļāko cilvēciņu par laimīgāko uz šīs pasaules ;)
& es nesaku, ka pārvelku treknu svītru pāri visiem draugiem, es neaizmirstu cilvēkus, kuri man darijuši labu ... es vienkārši bik` pašķiroju savu frendu listi :)
Bet es esmu laikam mainījusi domas.
Un satiekot kādu vienmēr jau kkur iekšā liekas "nu ir tas īstais", bet vai tā ir? nē, tā notiek reti. Biezhi vien cilvēki nodzīvo vieni vai ar neīsto cilvēku kopā mūzhu ,nenojauzdami,ka īstais mitinās viniem līdzās..
& piepriekšējās manās "pusītēs" es vienmēr saskatiju kaut kādus trūkumus, kas reizēm man "tracināja ārā", bet šoreiz, vismaz pagaidām, es Viņā nesaskatu nekādus trūkumus...
Es arī mainiju domas! Vnk, ja jau Tev tuvi cilvēki Tevi uzskata par tādu & šitādu, & nespēj iedomāties Tevi savādāku, & pie tam daļa šo uzskatu ir nepaties/pretēji ... tad varbūt labāk ir nedaudz mainīties, lai būtu mazāk kašķu & tā ... Zin kā ... cilvēks pēc dabas ir spītīga radība ... so ... labāk nedaudz paiet pretī, lai nerastos konflikti ;)
Moš` tā gan man, gan citiem būs labāk...