man atkal ir sagribējies skriet. un beidzot ir pietiekoši, nu salīdzinoši sauss, lai es to arī darītu. vienīgais jāsabalansē dauzīšanās ar šuneli dienas un skriešanas dienas, jo priekš abiem neesmu tik fiziski spēcīga un laikietilpīga, bet ņemt viņu līdzi nevaru, jo viņš ir pārāk draudzīgi košļāt mīlošs un nenovaldāms. bet nu es tagad sevi pieradinātu atkal skriet, un tad jau atkal būtu okej. un tad es varētu uz vasaru no sazin kurienes izraut kādu lētu ričuku[būtu jau forši, ja tādu kā bildē (mm)] un braukt uz mājām pie mammas un tēta ar riteni.. jā..
un k. tomēr solās nedoties brīvdienās uz rīgu, tā kā, iespējams, tomēr kādu vakaru varētu klaiņot pa blāvi apgaismotām sānieliņām ar fontein frī rokās, vai aizčāpot pagulēt kāpās.. eh.. kā es mīlu liepāju.. varbūt, ja es dzīvotu citur, es mīlētu turieni, bet es piedzimu šeit. un par to man prieks.!