Dzīve...

neļauju viņai būt līdz galam patiesai, ieslēgums sevī. Virmo vīraks, harmoniski sapludinājies ar apelsīnu eļļu un iesmaržinājis ar sulīgām skumjām.

kas izklausās vilinošāk - ārprāts vai vājprāts?

ikūū, sajūtu gamma iziet ārpus visām iedomātajām līnijām.

racionālā domāšana pauzes režīmā. Jūs bieži spēlējaties ar tām pogām domu pasaulē? patīt ātrāk, palēnināt, pauze, stop, patīt atpakaļ.. tššš, aizvērt durvis un izbaudīt kā ir.

:)

maza bizbizmārīte šorīt ceļoja kopā ar mani. Kāds viņai tāls ceļojums, sākumā klaudzošais tramvajs, tad čīkstīgais trolejbuss. Tālu prom, nepierasti un pārsteigumpilni. Un rau, tā tik ilgi pie manis kavējās, ka biju jau izpētījusi tās smalko uzbūvi, pat dažas raksturiezīmes - tā vislabprātāk tipina pa plaukstām, bet tuneļa tumsībā jūtas neomulīgi. Un gribi vai nē, bet sāku jau prātot, cik jauki būtu paturēt šo lidojošo radībiņu.
Vēlēties pieradināt kādu, kam spārni.. kāpēc?

sevi. apmānīt neizdosies.

vai citplanētieši tic tam pašam Dievam, kam cilvēki uz Zemes?

akadēmijas pierakstos zīmējumi sāk dominēt pār tekstu. Un Neļī klavieres spēlē skaisti. Un mūzika iedvesmo, nomierina, sāpina un smaidu raisa..

ļoti daudz idejas paliek ideju līmenī, lietas, ko varētu realizēt. Citreiz, vēlāk un tā tālāk. Bā, man pašai vairāk patiktu, ja īstenotu. Bet es ātri iedegos un ātri apstājos. Tajā mirklī, kad apstājos, gribētu, lai mani pavelk līdzi, pagrūž vai vēl kā citādi. Tāpēc, ka dumi ir tā.. Apzinos.

apņēmība noslēpās pufīgā spilvenā un dūnu segā. Bet bija tā vērts, jo tik skaistu jūru redzēju pirmo reiz, sapnī, tāāāāāāadi debesu toņi un brīnumaina gaisa struktūra, vietām kūpošs, virmojošs, matēts. Spēlējās.

agrāk es domāju, ka vēlēšanos piepildīšanās ir mistiska un pārdabiska. Bet taču tik skaidri redzams, ka viss no paša atkarīgs.

kad man bija septiņi gadi, es redzēju, ka brālis iedod manu vēstulīti zīlītei. Un Ziemassvētku vakarā mazie rūķīši aši noslēpa dāvaniņu zem egles, mazas zeltītas gaismiņas vien nozibēja. Es to redzēju! Tagad arī redzu, tik apzinos to kā izdomājumu. Citi ēd maģiskās sēnes.

sākumā situācijas apraksts: gulēju uz dīvāna un centos pierunāt brāli uzlikt vārīties ūdeni. Viņš stāvēja pusmetra attālumā no tējkannas, bet principa pēc to nedarīja. Nezinu, kas tā par iedomu tāda. Vispār žēl, ka tieši pret tuviem cilvēkiem atļaujamies izturēties visriebīgāk. Nelaipni atbildēt, īgņoties. Un tieši pret labiem cilvēkiem tā gadās. Tad kāpēc vispār kādu laist tuvumā? Tā tāda iesāpīgā pārdoma, kas ik pa brīdim mani aizķer, atceroties vārdus "pārak laba" un citādas muļķības. Bet turpinās tējas stāsts.. spēlējāmies abi ar enerģijas virpuļiem starp plaukstām. Visādas tirpiņas un formas. Šalalā. Un tā sagribējās pārvietot priekšmetus ar šo enerģiju. Ļoti, ļoti. Teicu: "es gribētu spēju pārvietot priekšmetus ar rokām!" un ticiet vai nē, bet man izdevās!!! Nopietni!! Paņēmu krūzi rokās un aiznesu uz virtuvi :p

ikh, skatos cibiņā tāds ieskābis garstāvoklis cilvēkiem. :/ (ding, ding atklāsmīte klauvē: kāds pats esi, to pamani apkārtējos)

bija reiz tāda vēlme, kaut varētu izgulēties pa vairākām dienām uzreiz. Šķiet sāk izdoties. Nedēļas sākumā šņākuļoju kādas stundas 24 ar mazām pauzītēm, bet vakar un šonakt knapi sešstunda kopā savācas. Fiziski ir možums. Garīgi mazliet pati sevi ērcinu, ka ir tā kā ir. Nu, bet ir! Un kādu laiku vēl būs. Laiks maina. Maina, maina.

ai nīd a hag..

emociju daudzums aizstūmis miegu, lai gan tik ļoti vēlami tagad būtu vienkārši iegrimt sapņu pasaulītē. Tīīīīīīīīīīīk ļoti!
attēls domās skaists izveidojās: laumiņveidīgi ar tauriņspārniem burvīgumi aiz smalkiem zeltītiem diedziņiem nes plaukstošo ziedu tālāk pasaulē, ļauj izbaudīt bagātīgu krāsu gammu. Kā dejojoša strūklaka, kā pasaku vulkāns. Bet papīrā tas neietilpst, ni un ni! Uzzīmējās vienkārši puķe. Un vārdos arī nav tāpat. Un HABUĻMABVĪĪĪĪĪ es vēlos parādīt to, kā ir.

tēja garšo mierīgi, ūdenspīpe saldeni, dīvānspilveni mīksti, tikai klusi piezogas sajūta tāda. Kas tā tāda? Tā it kā pasaule tur ārā, bet es te. Un visu laiku kaut kur maliņā. Savā brīnumā.

nu, kur lai liek otrajā klasītē veidotus māla ķepējumus?? un lielu kurpju kasti pilnu ar vēstulēm. Un mirklīgu iekšā spārdošos prieku, ko nevar pārcelt uz vēlāku laiku. ???

lai norimst domas par saknēm un augļiem; baudi virmojošā zieda smaržu.

saitīte, kas enerģētiski vieno. Katram tāda ir, tikai, iespējams, aptinusies apkārt sev vai kur citur noslēpusi brīvo galu.

koki ar diviem galiem apnikuši - sazāģējam šķēlītēs vai sacērtam kvadrātiņos, varbūt izgrebjam apļus??

smaržo siens atmiņu kamolā ietīts, kukainīš' trauslās kājiņas kutinoši klunkurē pa ādu. Vēl daži knīpelīgi mirdzoši smilšu graudiņi uz pēdām atgādina par bērnišķi brīvo rotaļu tur, kur jūras skaļums šalc ausīs un balts putu jūklis veļas līdz spēcīgi šķeļas pret ūdens laimē trīsošo ķermeni.

Kāda būtu diena bez jautājumiem?

tas nav liktenis, tā nav nejaušība. Vien domu sūtījums kosmiskajā plašumā, lai īstās lietas gadītos mums ceļā.

hā, bet sakritības man tīk, piemēram, kad lasi tekstu un pieķeries kādam vārdam, tad telpā esošais cilvēks vai balss tv/ radio noteikti pateiks to vārdu.. vai arī grāmatā teikts, ka pulkstens ir 19:11, un radio noskan signāls: "pareizs laiks ir 19:11". Nu, tāda tipa nejaušības. Vī, dullinošu prieku raisa! :D

mielojos ar zilo ceriņu un četrlapu āboliņu medu :)

Vai tas, kam neatliek laika, vai tam vispār ir nozīme? Ja var atlikt uz vēlāku, ja šajā mirklī var iztikt bez, tātad var pavisam. Prioritātes.. Kad divi iemīlējušies ir, nez kāpēc laiks vienmēr atrodas :)

mīļumputekšņi. sargāt kā sauleszaķi, kā pieneņpūku.

Es esmu pirmā!! Pirmā! wūhū! Pati labākā - pirmā aiz strīpas! Ironiski pasmejos. Jāizspļauj tas rūgtums no kakla, tāpēc, ka tas šķiet tik tuvu, ka tik mazliet vairāk piepūlēties jau es varēju gan. Nu vairs neko.

Sēdēju iekš kino un domāju, ka drīz to varēs rādīt skolā vēstures stundā kā pierādījumu, ka mums agrāk Latvijā bija saules smaida krāsas pieneņu pļavas un pūkaini vilinošs sniegs. Aizkustinoši dabiska vide. Un apjausma, cik ļoti atšķirīgas ir dzīves. Kāpēc mēs visi varam saukties vienā vārdā "cilvēks", ja katram laikmetam, katrai videi tik atšķirīga ikdiena, atšķirīga uzvedība, pasaules uzskati. Viss tik dažāds. Kā Ziedonis saka "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās."
Emociju plūsma. Tīkama. Brīva

īpatnēja filma.

---
šuku, šuku i don't care.