Dzīve... - filma "Puika"

Sēdēju iekš kino un domāju, ka drīz to varēs rādīt skolā vēstures stundā kā pierādījumu, ka mums agrāk Latvijā bija saules smaida krāsas pieneņu pļavas un pūkaini vilinošs sniegs. Aizkustinoši dabiska vide. Un apjausma, cik ļoti atšķirīgas ir dzīves. Kāpēc mēs visi varam saukties vienā vārdā "cilvēks", ja katram laikmetam, katrai videi tik atšķirīga ikdiena, atšķirīga uzvedība, pasaules uzskati. Viss tik dažāds. Kā Ziedonis saka "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās."
Emociju plūsma. Tīkama. Brīva