lee

Visas slimības/problēmas rodas galvā.
Vot zinu.
Tad labāk ielīst vannā, putās, pie svecēm..un 30 min katru dienu veltīt savu domu "sakārtošanai"..

liesmas_deja

...kārtīga izraudāšanās
tik žēl, ka tad, kad grib plūst, kāds iztraucē vai nav kur...
un tad pašattīrīšanās iepaliek, krājas un notiek visnepiemērotākajās vietās

ir tik labi, ka tādos brīžos blakus ir tētis, kas kā jau vīrietim ierasts, nezin kā tādās situācijās rīkoties, skrien uz veici un stiep veselu paku ar deguna salvetēm un tik atkārto - pelīt, beidz raudāt! Tas uzdzen vieglu smaidu un elsu rīstīšanās palēninātās gaitas ieslēgšanos ar mirklīgiem start un stop signāliem.

vannā ir labi sēdēt, bet tas neatbrīvo no negatīvā...viņš neaiztek kopā ar vannas ūdeni pa kanalizāciju prom...neaiztek...NEaiztek

lee

Nē, nē, nav jau svarīgi kur sēdēt, būtiskākais, ko gribēju teikt - domas salikt pa plauktiņiem (manā gadījumā tā ir vanna, neizrunāts vārds, nepateikta doma noved pie tā, ka sūrst kakls, vārdi ārdās pa turieni kā zvēri krātiņā.. Viss īstenībā rodas no tā, kam ēs kaut ko nepasakām, neizdarām, nevienojamies etc..
Ir labi, ka pažēlo..Kādu brīdi arī mani tas spēja mierināt..bet tas ir mānīgi. spēks rodas pašā, un kamēr to neliek lietā... aj.
Vārdusakot ir tā, ka šobrīd jau redzu gaismu tuneļa galā. Sākumā vēl želojos, čīkstēju, raudāju... BET: darīt vajag. Sākot no viena maza pavediena, kas noved tālāk, un tālak. Tev izdosies. mazāk žēlot, vairāk darīt un galvenais - noticēt sev.

liesmas_deja

tas jebkurā gadījumā saucas - domāšana
es reiz izdomāju savas smadzenes sausas
un īstenībā jau vienkārši nav spēka domāt, jo šobrīd mana dzīve ir tādā posmā, ka visa ir tik daudz (labi ka emociju sadaļa, parlaimi, ir noplakusi un vairs tā nerauj čokurā...). Darīt ir tik daudz. Ka vnk brūc kopā. Jo ta īsti nekas neiet uz priekšu un plus vēl emocionālais vientulības tukšums, kas grauž tevi. Jā, man šobrīd negribas domāt, bet vienkārši negribas būt vienai un gribas sevis mīlēšanu, ne žēlošanu...
Tas, līdz kam Tu esi nonākusi Lee, laikam man būs vēl tikai priekšā...
nezinu..kaut kā tā
un vispār man ir iestājusies fāze no bailēm domāt. turklāt vēl spēcīgaka fāze rast riebumu pret skaistam lietam un meklēt tās debesu pelēkumā. saule zilajās debesīs redzi ēd laukā. kož skaistums. kož laimes sajūta. jo tā ir lieta, ar kuru vienmēr gribās ar kādu dalīties. tur tu nevari būt pašpietiekams. jo tad tu kļūsti par īpatnu savrupnieku.

lee

Es šobrīd smaidu. Ne par to visu debesu drūmumu..bet par to košanas sajūtu no laimes.
Izlasi vēlreiz mani. Tev ir private tiesības. Tas daudz ko paskaidros.
Oi..mēs esam stipras!!!

uwa

tas rozā ir lexotanil?

liesmas_deja

jaa
a kas?

uwa

tas ir labs. var pa 1/2 tabletītei droši, ja vien nav stiprāks par 3mg. un vakarā ļoti labu miegu nodrošina.