|
|
|
Novembris 13., 2015
08:35 - kā stundas vietā būt ceļā pusotru
Vakar dikti laicīgi pabeidzu darbu, lai aizbrauktu ciemos pie draudzenes un viņas bēbīša. Izdomāju, ka ātrāk būs nevis no Pārdaugavas braukt ar tramvaju uz centru un tad uz Valdlaučiem, bet gan izsaukt taksi. Gribēju izsaukt caur Taxify, bet mistiskā kārtā telefonā bija pazudis internets (sasodītā Tele2!). Mēģināju vēl un vēlreiz līdz piezvanīju korporatīvajai takšu firmai, kas solīja mašīnu pēc 40 minūtēm… Pēc vairākiem mēģinājumiem izdevās sazvanīt māsu, kura man izsauca taksi (sasodīts - internets neiet, nevienas citas takšu firmas telefona numurs man telefonā nav saglabāts, nevienu citu numuru bez interneta nevaru atrast). Kamēr gaidīju, iegāju veikalā nopirkt kūku. Protams, arī Briedīšos nevar maksāt ar karti – sakasīju pēdējās monētas un nopirku dažas bulciņas. Taksis galu galā atbrauca, bet… taksists nezina, kur ir Valdlauči, nemaz nerunājot par Seb māju Valdlaučos, kas ir visprecīzākais un zināmākais orientieris. Kā nu māku, izskaidroju, šis mēģina saprast un atrast. Tā arī nesapratu – viņš nezināja, kur tas ir, vai arī nesaprata, ko es viņam latviski saku. Kamēr māsa man nosauca precīzu adresi, kaut kā izkūlāmies cauri pilsētai. Pa vidu bija daži nepareizi pagriezieni, bet es beidzot, stundu vēlāk, nekā biju cerējusi, nonācu pie bankas, lai izņemtu naudu (ar karti taksī arī, protams, nevar maksāt). Un pie banomāta es vienkārši aizmirsu pin kodu – ievadīju vienreiz nepareizu un jau zināju, ka arī nākamā reize būs neveiksmīga. Draudzenei mājās ir zīdainis, nevis skaidra nauda, tāpēc pirmā doma, kas man ienāca prātā, bija zvanīt darba paziņai no bankas. «Čau, man tavā bankā norija karti, uz mani gaida taksis - vari man aizdot 15 eiro?» Ja viņas nebūtu darbā, nezinu, ko vēl es izdomātu, jo skaidras naudas man nebija, es biju galīgi ne savā rajonā un taksists gaidīja uz mani. Droši vien būtu ņēmis mani verdzībā. Kamēr es mēģināju izraut naudu no nekurienes, viņš bija atradis nākamo klientu un man vairs nebija spēka viņam paprasīt, lai aizved mani uz blakus māju, tāpēc pie bēbja ciemos aizgāju izlijusi.
Jauna karte būs pirmdien, zobārsts šodien.
|
Decembris 12., 2014
22:56
Bēres jau tā ir bēdīgs pasākums, bet jaunu cilvēku bēres ir jo īpaši bēdīgas.
|
Septembris 10., 2014
20:37
- vai, man netīras pēdas!
- ja vien tās būtu visas tavas problēmas...
|
Augusts 19., 2014
22:30
Drūma kā rudens diena
|
Janvāris 28., 2014
20:41
Ja kāds man pasaka «neuztraucies» vai «neuzvelcies», es iekšēji uzsprāgstu.
|
Decembris 5., 2013
19:12
Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka zobārsts teiks, lai nesatraucos un ļauju gudrības zobam mierīgi augt. Viņa aukstasinīgais apgalvojuma jautājums 'rausim?' mani pārsteidza nesagatavotu un sāku raudāt. Man laipni ļāva paraudāt, kopā ar māsiņu nomierināja, iešpricēja, palaida uztaisīt rentgenu. Arī rentgena dāma mierināja, sakot, ka viņš ir vislabākais (it kā es pati to nezinātu - kad zvanīju pieteikties, prasīju, kurš ir vislabākais gudrības zobu jautājumos). Pēc tam jau viss mierīgi - vēl paraudāju, atvēru muti un pēc dažiem nepatīkamiem un spiedīgiem mirkļiem zobs bija ārā. Sašuva, lika pagulēt un ļāva iet mājās. Tici vai nē, līdzi man iedeva izrauto zobu. Skatos uz to un nesaprotu, kā zobs bija iedomājies iespiesties manā žoklī - tur pat pusei no tā nebūtu vietas.
Iedzeršu vēl vienu ibumetīnu.
|
Septembris 1., 2013
20:49
Izrādās, ka manī ir visai daudz agresijas, kas palēnām laužas ārā. Guži kā maza upīte, kas kļūst arvien straujāka. Es vēl nevaru saprast, kurš par to ir pārsteigtāks - es vai citi. Man pārāk ilgi ir izdevies radīt iespaidu, ka esmu pieklājīgs, jauks un mīlīgs susuriņš.
|
Augusts 1., 2013
06:59
1. augusts. kaut kā grūtsirdīgi.
|
Jūlijs 23., 2013
19:59
lūdzu, lūdzu, lūdzu, kaut mēs visai drīz atrastu brīnišķīgu dzīvokli.
|
Jūlijs 21., 2013
20:10
Pie laba pierod. Pēdējā atvaļinājuma diena ir dikti bēdīga. Nezinu pat, kā rīt piecelties, jo gulēšanas režīms pa šīm divām nedēļām ir pamatīgi izgājis no rāmjiem, turklāt pēdējās dienas guļu diendusu pa divarpus stundām.
Lai vai kā, atvaļinājums bija jauks, aizmirsu skatīties pulkstenī un neatbildēju uz telefona zvaniem, kas saistīti ar darbu (izņemot vienu).
Izlasīju trīs grāmatas un vēl vienu esmu iesākusi. Padzīvoju pie vecākiem, aizbaucām uz Tartu. Uzcepām šašliku. Nenopeldējos. Biju zooloģiskajā dārzā. Vienu dienu no rīta līdz vakaram taisīju ēst un šis tas sanāca diezgan labi. Divas dienas pilnībā nobumbulēju pa mājām. Sākām meklēt jaunu dzīvokli. Vēl šovakar jānopērk biļetes rudens atvaļinājumam.
|
Jūlijs 17., 2013
23:50
Pirms kāda laika (laikam jau pēc tam, kad vecmamma nomira) man ļoti sagribējās kaut kur aizbraukt kopā ar vecākiem un māsu. Tā, ka nevis tikai gribas, bet tā, ka vajag un viss. Un aizbraucām ar - uz Tartu. Bijām Ahhaa, izstaigājām vecpilsētu, gājām pāri tiltiem, uzkāpām vecpilsētas kalnā esošajā katedrālē, labi paēdām un vēl aizbraucām uz Munameģi.
|
Jūlijs 10., 2013
13:53
Ir jau forši mazpilsētā, bet kamiņiene, kura labdien vietā priecīgi izsaucas, ka esmu kļuvusi resnāka (to viņa dara katru reizi, kad mani ierauga), man ir apnikusi. Nav jau tā, ka manu resnumu varētu noslēpt, bet kaut kā nepatīkami.
|
Jūnijs 9., 2013
10:08
Vecmammas skapī atradu tiiik smuku zeķturi! OK, zeķu piestiprināmie knibuļi ir drusku novecojuši, bet pati mežģīne ir brīnumjauka.
|
Maijs 22., 2013
19:45
samaksāju par brillēm un sabēdājos. dikti sabēdājos. brilles ir vismaz par 1/3 dārgākas, nekā būtu gribējusi maksāt. un stikli vien ir dvreiz dārgāki par rāmi. eh.
|
Maijs 5., 2013
20:26
mammas loģika: ja vecmamma nav sadedzinājusi vectēta vēstules, tās var lasīt (dienasgrāmatas ir iznīcinātas).
|
Maijs 4., 2013
20:49
Nutā, vecmamma apglabāta.
3.11.1933.-28.04.2013.
|
Maijs 1., 2013
15:16
ārprāts, cik gan daudz ''noderīgu'' lietu cilvēks dzīves laikā var sakrāt.
|
Aprīlis 20., 2013
20:33
Cik jocīgi, ka slimnīcā tik ātri paiet laiks.
|
Aprīlis 13., 2013
15:26
vecums ir sasodīti nežēlīgs.
|
Janvāris 6., 2013
20:38
Nu kāpēc man vajadzēja skatīties tos Medisonas apgabala tiltus! Esmu noraudājusies, acis sarkanas, balss aizsmakusi un deguns jēls.
|
|
|