- 12/19/06 05:36 pm
-
tas jebkurā gadījumā saucas - domāšana
es reiz izdomāju savas smadzenes sausas
un īstenībā jau vienkārši nav spēka domāt, jo šobrīd mana dzīve ir tādā posmā, ka visa ir tik daudz (labi ka emociju sadaļa, parlaimi, ir noplakusi un vairs tā nerauj čokurā...). Darīt ir tik daudz. Ka vnk brūc kopā. Jo ta īsti nekas neiet uz priekšu un plus vēl emocionālais vientulības tukšums, kas grauž tevi. Jā, man šobrīd negribas domāt, bet vienkārši negribas būt vienai un gribas sevis mīlēšanu, ne žēlošanu...
Tas, līdz kam Tu esi nonākusi Lee, laikam man būs vēl tikai priekšā...
nezinu..kaut kā tā
un vispār man ir iestājusies fāze no bailēm domāt. turklāt vēl spēcīgaka fāze rast riebumu pret skaistam lietam un meklēt tās debesu pelēkumā. saule zilajās debesīs redzi ēd laukā. kož skaistums. kož laimes sajūta. jo tā ir lieta, ar kuru vienmēr gribās ar kādu dalīties. tur tu nevari būt pašpietiekams. jo tad tu kļūsti par īpatnu savrupnieku.