lost in heart ♥
lost in heart ♥
- 9/13/12 09:22 pm
- skursteņslauķis
-
1 commentLeave a comment
- 3/21/12 06:41 pm
- Pārvalsoju pāri atmiņu pierakstu kladēm un klēpī ierausās "veco labo" laiku smeldze! Man tevis pietrūkst bredoto. Cik ātri tomēr dzīve skrien uz priekšu. Un kādus līkumus tā met. Man tevis pietrūkst Latvija. Man tevis vienkārši pietrūkst. Un tā jau ir, cilvēki, kas mums ir apkārt, daļēji padara mūs par to, kas mēs esam. Esmu iemantojusi nebeidzamu mieru, bet nemiers ir uzmetis lūpu. No alus esmu pārgājusi tikai uz vīnu. Reibinošu.
-
1 commentLeave a comment
- Neizdomāts cilvēks. Izdomāts (un nepabeigts) stāsts.
- 3/21/12 02:25 pm
- Viņš - Māris
Pie dīķa jau krietnu laiku sēž meitene, kas domīgi noraugās kā ūdens veido maģiskus apļus, kad tajā iemet mazmazītiņus akmens gabaliņus. Izskatās, ka viņa varētu tur sēdēt mūžīgi. It kā gribēdama likt spēcīgajām emocijām, kas viņā mājo, pārvērsties šajos akmeņos, bet pašai pārvērsties par šiem apļiem, kuru šīs emocijas visu laiku apmētā. Un apmētās tik ilgi, kamēr beigsies ar ko..
Interesanti, kas noticis ar viņu, nodomāja Māris, kas tik pat ilgi ir sēdējis uz tālākā parka soliņa un lasījis grāmatu, ik pa laikam paveroties uz meitenes stāvu. Viņš bieži nāk uz šo parku, lai vērotu cilvēkus. Grāmatas līdzņemšana kalpo tikai kā pašapmāns, ne nu viņš to lasa, ne nu kā. Jo uzrodoties pirmajiem garāmgājējiem, tā automātiski paliek rokās dziļā aizmirstībā nepāršķirta. Kā ierocis pie kā pieturēties cilvēku izzināšanas eksperimentos.
Cilvēki. Viņam patīk skatīties kā tie plūst savā ikdienas ritmā steidzīgiem, gurdiem vai ņipriem soļiem. Katrs cilvēks, kas paiet viņam garām, nepacēlis galvu un neieskatoties viņam acīs, rada tādu kā savstarpēji neizteiktu noslēpumu - mēs būsim tikušies, bet mēs iespējams to nekad neatcerēsimies, jo acis vienam no mums ir bijušas nodurtas, bet otram acumirkļa spēks gaist ātri. Taču mēs nekad vairs nebūsim svešinieki.
Meitene pēkšņi piecēlās kājās. Norausa no svārku aizmugures pielipušos zāles stiebrus un vēlreiz veltīja dziļdomīgu skatienu ūdensvirsmai, kas viļnojās ar paklausīga zīda kustībām rāmos vilnīšos, līdz uzradās pāris ūdensmērītāji. Māris uzmanīgi vēroja ik katru viņas kustību, līdz meitene pagriezās un virzījās pa taciņu vientuļā grāmatas lasītāja virzienā. Ejot garām Mārim, viņa pacēla nolaisto galvu un ieskatījās puiša acīs. Viņas acis bija skumji zili zaļas kā tirkīzs. Divi skaisti, skumji tirkīzi, kas sekundes simdaļas padarīja par pirmsvētras lagūnu. Puisī kaut kas pātrūka.
19.06.08
-
9 commentsLeave a comment
- 4/1/09 11:44 pm
- Cik gan tas ir interesanti.
Gruzija man atņem bailes, bet padara mani kautrīgu! :)
Latvijā vairs nebaidos un nedomāju, ka sākšu kautrēties!
Bet nu jā, sen te nav rakstīts. Iet man labi un ja kādam interesē Gruzijas ikdienas detaļas, ziņojiet. Padalīšos ar tām citas vietnes pierakstu veidā. :)
-
13 commentsLeave a comment
- Dienvidu kurjers
- 9/5/08 11:12 pm
- "Debess, dzidra kā ūdens, nomazgāja zvaigznes, un tās sāka mirdzēt. Tad bija nakts. Sahāras smilšu kāpas cita pēc citas attinās mēnesnīcā. Mums uz pieres krita blāvā gaisma, kas priekšmetus neatkailina, bet saliedē, piešķir katrai lietai maigu vieliskumu. Zem mūsu klusinātajiem soļiem klājās biezā smiltāja greznība. Un mēs gājām kailām galvām, atbrīvoti no saules smaguma. Nakts - mūsu mājvieta... "
/Antuāns DeSent-Ekziperī/
-
0 commentsLeave a comment
- 9/3/08 06:28 pm
- Sīpolu ražas vākšana. Aiz nagiem melns. Un trīs mazi dzīvespriecīgi kaķēni. Rudenī.
-
0 commentsLeave a comment
- 8/26/08 02:19 pm
- negaidot zobubirstītei piedāvājot vietu
sidrs tā rāmāt pukstēt sāk
-
4 commentsLeave a comment
- 8/24/08 02:56 pm
- kaut tas putns ātrāk paceltos spārnos un nekad, nekad vairāk nenosēstos
Totāla nolemtības sajūta, kuru šķiet varētu tikai un vienīgi izspridzināt laukā. Pilnīgi vairs neredzu iemeslu, kāpēc lai apstātos un pārdomātu. Neredzu. Esmu nogurusi. Nogurusi. Gribētos sastādīt visu pa jaunam nebijušā eksemplārā. Bet tā kā tas nav iespējams, tad uzmetu risku. Un rīkojos tā, kā liek sirds. Kā būs, tā būs.
...
Braukšu tagad lūkot pie Gulbenes esošus bunkurus un abām omītēm nolikt ziedus uz kapu kopiņām. Ziedus vajag turēt kreisajā rokā, jo ar labo roku Tu apsveicinies ar mirušajām dvēselītēm. Un promejot nedrīkst atskatīties, citādāk Tevi nelaidīs prom...
-
Current Music: track11
-
0 commentsLeave a comment
- 8/23/08 11:55 pm
- Nekas nav mainījies. Tikai laikam ejot ar vien vairāk sanāk attīstīt iemaņas kā lai efektīvāk tiek galā ar emocionāliem atgremojumiem. Stāsti, sports, mašīnas un nekāds rokenrols.
Šovakar mazo krustdēlu nobiedēju ar savu bālumu, jo vecāki paziņoja, ka man obligāti jābrauc ir viņiem vakarā līdzi uz pirti izdzīt no sevis zaļo velnu laukā (jo atkāzās saindējos ar "pīrādziņu" un labi vien bij, ka tiku savākta 10:00 no rīta no pirts, no kuras mūs jau taisījās dzīt laukā, jo sāka sarasties ar vien vairāk Kolumbu, tai skaitā arī es, kas būtu bijuši gatavi iet iekarot visas vēl nesaindēto "pīrādziņu" kontinentus). Laukos mani atveda ap 12:00 un tad atrubons. Un tad ap 19:00 rauš augšā un liek doties pērties, kaut kājas joprojām aukstas. Jā, tik daudz atpūtas liek nežēlīgi atgriezties studiju gados. Vai vēl trakāk - vidusskolas. Enerģiju nav kur likt. Vai tad šitādā laikā var doties paskriet krosiņu mēnesim pretī? Mjā.. Bet nu vot, atgriežoties stāsta sākumā - krustdēliņš mani ierauga un prasa savai omei, kas viņa krustmātei kaiš, ka tā guļ gultā un ir riktīgs dārzenis. Omīte jauki paskaidro - dvēselītei sāp. Un tad nu viņš kā kārtīgs ziņnesis visiem gāja to stāstīt un kopā ar mani bēdājās, ka manai dvēselītei tik slikti. Riktīgs mīļums.
-
1 commentLeave a comment
- punkti
- 8/8/08 11:36 am
- Nu nenotiek manā dzīvē nekas bez grūtībām, nenotiek. Bet punktus toties es vismaz pati vienmēr varēšu likt, kur vēlos. Tas kaut cik mierina.
Un kā par nelaimi piedzerties šodien nevaru, jo vakar dabūju trakumsērgas poti pret trakumumu. Un par to vislielākais bītīt matos.
Ps. Ja vēl kāds nezin manus plānus, tad visus informēju, ka kļūšu par robežsargu uz Gruzijas robežas. :)
-
2 commentsLeave a comment
- 8/6/08 04:15 pm
- Visu laiku gribas rīt cepumus. Ja netieku klāt, tad visu laiku domāju par to, kā gribas tikt klāt. Kad tieku klāt, tad aiz laimes čāpstinu. CEPUMI
-
1 commentLeave a comment
- Perfektākā atbilde
- 8/6/08 12:25 am
- "Labdien,
Mēs saņāmām Jūsu iesniegumu.
Ar cieņu,
Internets"
-
0 commentsLeave a comment
- Smilšu pilis mangaļsalā
- 7/30/08 10:11 am
- pūķu liesmas mēles saulrietā, buru kuģi klejo pa mola kaktiem kā sapucēti brūtgāni, dodoties uz pirmajiem randiņiem, pīlītes bariņos nirst un rāda savas astītes, ūdens bango pret glumajiem krasta akmeņiem, radot neticamu skaistu mūziku.
Ieklausīšanās sajūtās..
-
0 commentsLeave a comment
- 7/26/08 11:02 am
- Satraukums tāds it kā es pati precētos!
-
0 commentsLeave a comment
- 7/25/08 10:26 am
- nesaprotu tās sievietes, ne-sa-pro-tu. Viņas ir tik jūtīgas un sarežģītas.
-
Current Music: es ar esmu sieviete
-
0 commentsLeave a comment