lost in heart ♥
lost in heart ♥
- 7/17/08 01:43 pm
- Pazudusi izklājumā. Ar saldējumu rokās.
-
0 commentsLeave a comment
- 7/14/08 11:27 am
- Pasapņot un piepildīt..
-
0 commentsLeave a comment
- 7/11/08 09:07 pm
- Šorīts man sākās ar pamatīgu jautrību. Tā kā iepriekšējā vakarā man pēkšņi uzradās "zelta biļete" uz DZs deju koncertu un pēc tam mani no tā savāca padruška, kas palika pie manis pa nakti, tad gulēt sanāca aiziet tā pavēlāk. Bet mans dzīvokļa biedrs mājās pārradās vēl vēlāk. :) No rīta ceļos, pukstot uz modinātāju un cenšoties piegludināt vārnu ligzdu sev uz galvas. Bet ilgi man to darīt nav vaļas, jo dodoties uz vannas istabu, koridorī ir īsta A4 balto labu eksplozija. Uz tām ir man adresēti teksti:
"Čau! Vakar atnācu mājās ļoti agri. Tāpēc pirms ej mazgāties, lūdzu sper man!"
"Es droši ka būšu pālī vēl. Tāpēc sper kārtīgi!"
"Pamodini mani lūdzu!"
"Iesper man lūdzu!"
"Lūdzu lūdzu lūdzu!"
Un Tad vēl viena vannas istabā: "Pamodini mani ar jebkuriem līdzekļiem!" :)
Iespēru, puika tikai iesmējās :)) bet par tiem "jebkuriem līdzekļiem" nosaucu - Madža, šitas ir tavs lauciņš! Puika uzreiz pamodās :))
-
0 commentsLeave a comment
- 7/9/08 10:35 pm
- Tētis tikko zvanīja. Pēc mirkļa jau atvainojos, ka nespēju vairāk parunāt. Mīce tika atrasta un nu tā dus pie pērnvasaras gubu kokiem aizaugušā, miglainā ezera krastmalā, kur vakaros rieta stari pamali veido purpura krāsā..
Tīram sevi atkal laukā.. Un šoreiz stādam jau otro maza bērza stādiņu mālainajā pakalniņā..
Kā šitas viss sāp. Un nav jau nekādas nozīmes kam tu pieķeries. Cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tā pat sāp. Jo ir pieradināts. Un ir bezgala mīlēts. It īpaši, kad joprojām redzi tās uzticības un siltuma pilnās zeltainās acis, kas vienmēr tevi sagaida pārrodoties mājās. Un mazu, trauslu stāvu, kas tev seko uz ik soļa, lai arī kur tu ietu. Un, kad tu apstājies, lai pagaidītu, tevī atkal paveras šie bezgalīgi pārlaimīgie dzintara krāsas perēkļi..
Tas piemiņai.
-
Comments have been disabled for this post.
- Šodien ir LIELA DIENA
- 7/9/08 05:45 pm
- Uzrakstīju atlūgumu un nopirku biļeti vienā virzienā uz Tbilisi
Mazlietiņ svilst vaigi un trīc kājas..
-
2 commentsLeave a comment
- 7/9/08 10:38 am
- Sakot labo un slikto ziņu, vajag sākt ar slikto. Un neteikt abas reizē. Brālis ir nopircis sapņu mašīnu, bet mans kaķis jau divas dienas nav atgriezies no savām dzemdībām...
-
2 commentsLeave a comment
- 7/9/08 10:11 am
- Sajutu lasi uz mēles
-
1 commentLeave a comment
- 7/8/08 03:19 pm
- Ja Tev nav darba, tad raksti pasakas :)
-
0 commentsLeave a comment
- 7/6/08 10:08 pm
- Kapusvētki Piebalgā vienmēr notiek ar spēcīgu glanci! Pārdesmit radi un kaimiņi, kurus jābučo, kuri izsaka līdzjūtību un dod kārtējos sviestainos padomus, maisoties tur, kur nevajag, sakarā ar debīlo mantojuma kašķi. Emocijas, emocijas, kas iet pa gaisu. Viens pamatīgi uz krūts uzņēmis piebaldzēns pienāca pie mūsu kompānijas un ieskatījās attaisītajā mašīnas bagažniekā (kapusvētkos viss labums ir tur), ap kuru mēs visi pulcējāmies. Ieskatījās un ar trīcošu pirkstu norādīja uz mammas cepto, dievīgo zemeņu kūku un šļupstot noteica - pa cik pārdod? Puika bij sajaucis mūsu mašīnas bagažnieku ar bufeti, kas šogad brīnumainā kārtā nebija kapos. Bet viņam ar bez tās bija labi, tik laikam kaut ko gardu bij sakārojies. Mēs smejoties tikai norādījām viņam doties tālāk pie citiem, tur pēc 5 metriem zālē sēdēja cita tāda pati tradīciju ieturoša kompānija, moš tie kaut ko pārdod. Puika, saraustīti klanoties, dievbijīgi pateicās par doto norādi un aizklunkurēja tālāk.
Tagad emocijas ir tik saraustītas.. Gribas būt mājās pie ģimenes. Bet tā kā tas nav lemts, ir labi attiet, iedzerot alu I Love You ar teļu Lauru :)) (viena no vislabākajām 7dienas tēmām, par ko runāt divām lauku meitenēm, ir šonedēļ piedzīvotās smagās kaķu un govju dzemdības), secināt, ka visi satiktie Dziesmu svētku koristi, kas siro pa Vecrīgu, ir pamatīgi blāvām acīm un lai viņiem labi skan. :) Un neejiet uz Vērmaņparka gadatirdziņu, ja alga tikai 3dien. Tur ir tik fantastiski stikla auskariņi un gredzeni. IZMISUMS! :)
-
Current Music: is gone, is gone
-
4 commentsLeave a comment
- 7/4/08 11:28 am
- Man kaitina cilvēki, kuri vienmēr saka, ka iet lieliski, ka iet super, ka visā veicas, viss vienmēr ir kārtībā un labāk nemaz nevar būt utt. Radot sajūtu, ka viņu dzīve ir viens liels rožu dārziņš un paši dipadu dapadu pa to lēkā ar saviem zirdziņiem. Bet ne jau tāpēc, ka man skaustu vai kā citādāk. Arī man nemaz neiet tik sūdīgi. :) Bet vai tad tā dzīvot nav garlaicīgi un vai viņi maz ir īsti?
Man patīk radīt un izvēlēties grūtības, lai pēc tam, piedzīvojot viegluma sajūtu, varētu sniegt īstu deserta mērci savai ikdienai. Vot tā dzīvot, manuprāt, ir skaisti!
-
Current Music: groove armada - my friend
-
16 commentsLeave a comment
- 7/3/08 12:18 pm
- Zini ko, kāda gan jēga vairs tiem iespaidiem. Man tā liekas. Esmu zaldāts. Ar to jāpietiek.
Un staigājiet ar kājām!
-
0 commentsLeave a comment
- 7/1/08 04:04 pm
- Joprojām turpinot jūsmot par mazām lietām.. Vakarnakt, minoties no Mārupes uz Pārdaugavas korpusu labirintiem, redzēju melnu lapsu, kas sacentās ar mani dragreisā; pēc tam pār ceļu pārskrēja melns kaķis, liekot manai māņticībai likt sev un mēli rādošajam Kārumam ar velo virzīties atmuguriski cik vien eleganti tas ir iespējams, eskursija apkārt Pārdaugavas dīķiem, kurpju peldināšana pērkona laikā un smaidīšana zem lietussarga, Cukurs ļauj padarboties ar akumulatora skrūvgriezni - sacaurumoju gan celefāna kulītes, gan paputināju ģipsi, gan centos pierunāt uztaisīt pāris pīrsingus pavāram ausī, apēdu šausmīgi garšīgu aprikožu bulciņu un noskatījos nežēlīgi labu filmu "Mongol". Joprojām acis redzētā klātas. Un ir atnācis sūtījums ar kārtējo rokassprādzi - šoreiz sarkanu akmentiņu klātu. Un jau rīt "viena asins" brauks mājās. Bet nedēļas nogalē Engures ornitaloģija uz riteņiem. Trinos kā tāds bērns. Un ja mēs tā paskaitam, ko tik dienas laikā nepaveic pāris stundas, nākas secināt, ka tomēr ir laiks dzīvot arī pēc darba. :)
-
0 commentsLeave a comment
- 6/26/08 12:12 pm
- Esmu jau ceļa jūtīs uz Gruziju.. Baisi īstenībā.
Vakar nopirku pirmo grāmatu. "Pēdējais orks". Nu dien nav žēl izdot 16Ls par labu grāmatu. Vēl vajag Gabriela Garsijas Markesa romānu "Mīlestību holēras laikā" un dažas vēsturas grāmatas un kartes :) Tad tikai paliks nopirkt biezu vējaku, 55l mugureni, zābakus un vēl pēdējās potes dibenā sagrūzt.
Kā puņķis uz drāts.
A te tev nu atbalts: "Šodien kaka ir tikai 26. jūnijs a tev jau mīlestība holēras laikos. Nopērc gumijniekus un prezervatīvus arī, ja nu viņiem tur nav :D "
Vēl vajadzēja pieminēt iegādāties zelta gredzenu un samācīties karatē, lai neviens neiedomājas nolaupīt, aicinot doties piknikā. Kā man tas tika minēts nesenajā antropologu sanāksmē.
Dabūs pa koko, ja daudz izrunāsies :)
Nu ko var mani apcelt un kaitināt, man tak tā jau gana par ko satraukties. :) Turklāt ar vien vairāk sāk izklausīties, ka dodos uz kaut kādu izvarotāju zemi. Pēdējais kronis visam bija, kad pirms 5 dienām mans onkulis brālēna izlaiduma grilēšanā paziņoja (pēc jau vairākām smadzenes skalojošām lekcijām citās tikšanās reizēs) pašu bargāko ZINĀMO faktu - tur dzīvo tumsoņi, kas tevi ar varu ievilks krūmos, paņems priekšā un pēc tam gardi pasmiesies. Mammai jau atkal sāka raustīties apakšlūpa. A veči tik paši smīn. Maitas tādi. Tad gan es paliku dusmīga. Un būšu dusmīga, ja atkal tiks pacelts šāds tēmu loks. Es jau saprotu, visi satraucas par mani. Bet nu es taču esmu tā tur. Par to tur nevajag satraukties. Tā tur ir liela un pat pārāk prātīga meitene.
-
Comments have been disabled for this post.
- 6/25/08 12:30 pm
- Man Jāņos radās tik liels bērna prieks, kad iešivirējos Madžas vecāku šķūnītī, meklējot alus pagrabu, un tur visādi veci krāmi priekšā - sākot ar gludekli "Kvēle. Rīga", putekļu sūcēju no 80tajiem, kas ir kā apaļš ciplanētiešu kuģis, veca sarūsējusi bise, divas friču kaskas, makšķernieku ietērps - gumijnieki ar biksēm un štrumbantēm kopā, utt. Un, protams, viss man ir jāuzmēra, visam jāpieskaras. Joprojām smiekli nāk pašai par sevi, cik nekontrolējami laukā nāca spiedzieni atrodot katru reizi kaut ko jaunu. Un pārējo smiekli, tajā ārprātā noskatoties :)) Pēc tam jau Madžas tētis pats visu man krāmēja priekšā, lai es nesāktu mētāt kartupeļu kastes pa labi un kreisi, atbrīvojot sev ceļu līdz nākajai sajūsmas lietiņai. Un, protams, ja kaut kas ir atrasts, tad ir jāpagasē pāris apļi, lai mani sabildē no visiem rakursiem. :)
Kā man patīk viss vecais. Bet no Lolitas Jaunpiebalgā gan man ir bail, kuru man pārdesmit reizes ieteica apciemot. Jo viņai esot ne tāda vien kolekcija. Turklāt dzīvoklī, nevis šķūnītī. Bail pat iedomāties :)
Un tad vēl taisīt saulītes ar zāles pļaujamo traktorīti, vizinot pārējos, jo man pašai mājās tikai rokas trīcināmā pļaujmašīna. ek :)
-
0 commentsLeave a comment
- 6/25/08 10:55 am
- Jāuzloka piedurknes un jāsāk organizēt kāzas!
-
7 commentsLeave a comment