Haļavas Dieva Virtuālais Templis

sapnī man šķita, ka es esmu cilvēks, bet pēc pamošanās, lai neaizmirstu, atstāstot sapni sev pašam es sapratu, ka biju domāts kkāds truls putns - vārna vai kaija. es piezemējos pludmalē un redzēju piekrastes smiltīs starp sniega kupenām zemē iegrimušas lādes. es tās plēsu vaļā, tajās nebija to izmēram atbilstošu dārgumu - vecas monētas, apsūbējušas pulksteņu ķēdes un līkas sudraba dakšas. likās, ka kāds jau būtu visu vērtīgāko iztīrījis, bet es lielā steigā tos niekus rausu tāpat, mani nāca dzīt prom un es tāpat vien pacēlos gaisā un skatījos atpakaļ uz promdzinējiem. man pat vienalga, ka es simboliski biju maisiņus žļembājoša vārna - es dabūju palidot.

kādu laiku nebiju dabūjis ne skriet pārdabiskā ātrumā, ne lidot. cool.

es šito vakar mēģināju stiept ļoti ilgi bet man slikti sanāca. mēģināšu reidžot kompaktāk

es jūtos apdraudēts kad:

1. man ir jāsaskaras ar kādu kurš ir gudrāks par mani, it īpaši ja šī cilvēka pārākums man sākotnēji ir paslīdējis nepamanīts. es mēdzu sevi noniecināt, bet intelekta ziņā es savos dziļumos esmu diezgan iedomīgs un es bieži spēju norakstīt kāda cita pārākumu vienā vai otrā veidā un saglabāt sev tik dārgo ilūziju, ka man apkārt lielākoties ir tikai simpletoni. es apzinos, ka ir ļoti daudz stipri gudrāku cilvēku par mani (un thank fuck for that), bet viņu klātbūtne man iek justies kā ziņu diktoram ziemeļkorejā - apdraudētam un nolemtam nāvei tiklīdz kā es pateikšu vienu nepareizu lietu. paradoksāli, ka tas netraucē man besīties arī par dumjajiem indivīdiem manā sociālajā rādiusā. slikta iezīme no manas puses.

2. kad meitene man blakām dara kaut ko daudz labāk par mani. jebkas, ja godīgi var šito izsaukt. kad es redzēju, ka meitene peld kā boss ātri un daudz un ilgi, kamēr man ir problēmas tikt pāri baseina garumam vienā stilā (kas nav peldēšana uz muguras), es sajutos neadekvāts un nevajadzīgs. seksisms, es zinu. un šis piedevām nav racionālajā plaknē, kuru es varu skaidrot un pamatot - šis ir pilnīgi iracionāls (un retardēts ja esmu godīgs). Es nespēju pat noidentificēt kas ir cēlonis šādai reakcijai. ir tikai fakts - apziņa, ka kāda konkrēta šķirbnese ir labāka par mani ir kā ķirmju kolonija guļamistabas sienā, kas naktīs čāpstina un košļā ar vaļēju muti - krīt uz nerviem.

Kad ir runa par alkohola ietekmi uz cilvēku, dominē divi viedokļi. Tas kurš cenšas attaisnot sevis dzērumā izdarītās muļķības saka "es biju piedzēries, es taču tā nekad nedarītu", tie kuri bija dzēruma stobram otrā galā vienā vai otrā formā saņem padomu, kurš ir tikpat nodeldēts cik tavas mammas guļamistabas slieksnis - "alkohols parādā kāds cilvēks ir patiesībā".

buļļa sūdi ir kā viens, tā otrs apgalvojums. Šmiga darbina visvisādus procesus cilvēka galvā - es neesmu kompetents runāt par visiem sūdiem kas notiek organismā, par to kā tieši un par ko tieši pārvēršas etanols, par visām signālvielām, noradrenalīniem un endorfīniem, asinsvadu diametru maiņām un degošiem riņķiem, kam aknas lec cauri bungu ritmā. jums nevajag manu palīdzību lai atrastu wikipēdiju. Kas svarīgi - alkohols noņem bremzes, tieši tāpēc cilvēks iebliež šotu vai izpiš alu pirms spēj nodibināt kontaktus ar pretējā dzimuma pārstāvi bārā, tāpēc arī dzērumā idejas bieži liekas lieliskas, tāpēc arī pastāv tādi koncepti kā kaušanās un dziedāšana dzērumā - tev ir noņemtas bremzes, kas tev attur no nokļūšanas pie tādiem sūdiem.

Tas ar sākotnējiem diviem viedokļiem sasaucās sekojoši - protams, ka nākamajā rītā, kad dzērušais pēc pamošanās jūtas tā, it kā viņa galvā kursētu preču vilcieni un viņam tiek prezentēts viņa paša rokām dzērumā radītais iepriekšējā vakara vraks, viņam šķiet ka tas nebija viņš. Tobrīdējā motivācija ir zudusi un jautājums "kāpēc tas tika darīts?" paliek karājoties gaisā kā uz griestu lampas abažūra uzmests lietots prezervatīvs. Viss ko viņš spēj izdabūt no mutes ir "piedod ka es tā, es biju piedzēries" un vēmiens.

Ja pirmais viedoklis ir pilns nožēlas un neizpratnes, tad otrais ir pilns lēta aizvainojuma. Mainīto organisma un apziņas stāvokli no otras puses lopā esošā cilvēka sejai apkārtējie uztver savādāk. No ārpuses tā vēl joprojām ir tā pati persona, pat ja visi apzinās, ka konkrētā persona ir bezsejā piedzērusies. Motivācija, idejas un spriedumi, kas rodas prātam panējoties vairākos alkoholiskos dzērienos - tas viss ir skaidrs tikai tobrīdējam operatoram - pēc brītiņa tas viss būs zudis. Varbūt tiks izpildīts kāds bezgala stulbs triks, kas beigsies ar traumām, varbūt tiks nevērīgi izvirstas aizskarošas muļķības, varbūt tiks iniciēts kāds cits bezgala dumjš process.

tas ko es centos un cerēju krietni īsāk noformulēt - nevar vainot tikai alkoholu, bet nevar to arī vispār neņemt vērā. Tev var lopā pasprukt kaut kas ko esi domājis jau sen, bet tu vari sarunāt arī dzērumā svaigi kā sarīmētas muļķības. lietas kuras tu nekad neesi skaidrā būdams domājis, bet tavs dzēruma alter ego to visai veikli stāsta visiem klātesošajiem. un tu, pret rītu skaidrāks kļuvis, esi pēdējais kas to uzzina un sāc uzdod sev jautājumu "kāpēc gan es kaut ko tādu būtu darījis?"

ēdiet sūdus, mums ir savs tīģerēns. man ir vismaz viens cilvēks, kas man brauc virsū, ka man viss besījot, bet tad, kad es esmu sajūsmā par kaut ko, šajā gadījumā mazu tīģersīkpirdi, es saņrmu spaiņus pilnus ar sūdiem. tīģerēns. liels kaķēns, kas pa miegam guļot mīcās ar ķepām, kustina viņas pa gaisu, staipās pa sapņiem un pa dienu draudzējās ar mazu suņu kucēnkuci. es nezinu kas tieši padara konkrēto radījumu brīvu no jebkādas nodiršanas no manas puses - kaut kāds penteris par to ka viņš ir patiess un īsts un netur sevī nekādu mākslīgu mežonīguma fasādes komponenti gan jau. vai arī tas ka viņš vienkārši pārdedzina manus adorability drošinātājus, fuck knows.

lielā mērogā runājot es nezinu ko teikt te, ja godīgi, es zinu ka atkārtojos, bet man nekā daudz nav ko te izgāzt ēdējā laikā. es jums sure as hell parādīšu pāris bildes kā es sagaidīju jauno gadu pārģerbies par dinozauru, bet citādi, ne plānu, ne ideju ko smērēt peintā, ne cilvēku grupu ko ilgstoši noirst. februāra sākums. tad redzēs vai man vēl ir palicis reidžs iekšā ko izgāzt.

man nepatīk, ka ja tev ir darīšana ar smuku čiksi neformālā setingā, piemēram saliek tevi pārī kkādas ballīšu spēles ietvaros, meiča momentāli sāk raustīties un baidīties, tā it kā tu taisītos mesties viņu koļīt un smērēties viņai. ease up bitch, tas ka tu esi smuka nenozīmē, ka viss, kam ir taisns penis metīsies tev pakaļ pie pirmās izdevības.

es apzinos ka no pieredzes gan jau ka viņa skatās un ka ja lielākā daļa cilvēku uz mani lūkojās ar tādu seju it kā viņi pētītu ne pārāk svaigas zivis, tad laikam jau vaina ir manī nevis viņos, bet seriously - kā būtu sākt aizstāvēties un gaiņāties tajā brīdī, kad tev netīkama persona tiešām taisās klāt, nevis uzstādīt barjeras un spridzināt tiltus, lai tik drošs paliek drošs nesanāktu saruna...
bet ko gan es zinu, es jau esmu tikai tējkanniņa, lūk mans snīpītis, lūk mana osiņa.

pēc svētkiem skolas purni un vistas ieplānojuši satikties. šoreiz gan būs jāuzliek liels kvadrātains klucis jo tajā laikā ir ļoti svarīgi socializēties ar otru ģimenes atvasi. dīvaini, ka šonedēļ tieši nejauši satiku vairākus skolas laiku cilvēkus, noteikti no patīkamā gala, bet galīgi ne tos, kuri plāno šonedēļ vākties. vienu tramvajā, bet citu, veikalā pērkot garšaugus aukstajai gaļai.

runājot par auksto gaļu, man pagājušajā naktī nomira vecais kaķis - aizmiga savā grozā (atvērtām acīm gan) un no rīta jau bija vēss un stings (nāvīgi sasprindzis if you will). bija vecs, bija slims, bija izkāmējis, atteicās no ēdiena un pārstāja rubīt lietas, piemēram to kura ķepa jāliek priekšā kurai un kā atšķirt durvis no durvju stenderes, tāpat uz beigām bija pievērsies islamam - random vietās vienk krita zemē lūgties (scratch that - gulēt).

man gan jau ka mēģinās pārmest, ka es jokoju par kaut ko tādu, bet tas ir tā kā es tieku ar to galā. nekādu ilūziju nebija, bija zināms ka drīz tas notiks, jautājums tikai kā - es biju rēķinājies ka es būtu tas kas vestu viņu midzināt ja vecajam kRaķim sāktu tecēt čura visur nopakaļ, pārējiem hipiju šits noteikti sāktos un sirsniņa trīcētu - man toties būtu interese kas tieši man atvērtos vaļā vai aizvērtos ciet, ja es dabūtu veco puišeli turēt rokās kad viņš aizmieg savu pēdējo reizi. kaķlops gan visiem šādas problēmas aiztaupīja un aizmiga pats. midzināšanas vietā, es dabūju viņa stingo ķermeni locīt (burtiski) palagā un pēc tam kurpju kastē, finālā apglabājot pie mājas netālu esošajā nožēlojamajā meža parodijā slash virinātāju safari, baltās smiltīs. nebija gana lielas lāpstas, tāpēc es ceru ka tuvumā klaiņojošie suņi ir slinki - baigi dziļi nesanāca (thats what sh... nvm).

ja man ienāks prātā daudz jaunu joku par to kā man nomira akis es viņus vēl te pateikušu, bet man liekas ka nekas labāks nebūs.

laša lēciens. vajadzēja kļūt par sirds ķirurgu vai kurpnieku, labot šķietami nolemtas lietas tā it kā tas nekas nebūtu. silta sajūta. kkas ir zem ādas ticis. precedents, bīstams precedents.

burvīgā svētlaime, kad man ir taisnība un masīvais niknums, kad es saprotu, ka tas nav svarīgi, jo nevins neatcerēsies to ka hey viņam bija taisnība un katrs atgādinājums par šo faktu tikai padara tevi par lielāku douche. nevertheless, jāuztaisa vienreiz kkāds liels plakāts vai karogs vai party taurīte ar uzrakstu "man bija taisnība" vai "ES TAČU FUCKING TEICU, KUCE"

bija aizrādījums, ka šeit teksts vairs neesot kā kādreiz saistošs cilvēkiem, kas neesmu es. es nenoliedzu šādu faktu, jā, es mēdzu izsprēgāties gana daudz ikdienā, tāpēc te nejūtu vairs tik lielu vajadzību. tagad gan te gribētos izgāzt masīvu, nekoherentu, rūgtu žulti pilnu savārsmojumu, bet jo vairāk es šo domu muļļāju, jo vairāk es ar viņu piepildos t.i. viņas izgāšana nemazinātu viņas daudzumu manā galvaskausā. žults sastāvs gan šoreiz ir interesants - nav tikai parastā "es esmu sūds kas nevienam nepatīk", šoreiz papildus tam ir arī svešu zvēru vainošana. tāpat nepārsteidz, ka es nepalieku bēdīgs - tiklīdz kā man bēdīguma baseinā sakrājās mazliet materiāla tas momentāli tiek izlaists caur ierīci kas to sadala un augstā temperatūrā rekombinē parastās dusmās kas tvaiku veidā pilda manu kupolu.

skaisti, ir progress.

kāpēc tad, kad tu esi izlēmis sākt mazliet rūpēties par to ko tu ēd un meklēt kuri produkti no tiem kuri tev nebesī satur to, ko tev šķiet tev vajag, lielākā daļa interneta uzreiz pieņem, ka tu esi totāls pediņš un vegānis, kas neēd nekādu pārtiku uz kuru jebkad ir paskatījušies dzīvnieki. gaļas produkti kā tādi tiek pieminēti, bet praktiski netiek specifiski dalīti - uzreiz aizlec pie alternatīvām, sparģeļiem un diedzētiem graudiem, termiski neapstrādātiem ķirbjiem un kabaču mizām. ja dārzeņiem būtu sperma, dot gurķim galvu ieteiktu lielākā daļa no manis apmeklētajiem saitiem, tādēļ sekojoša mana reakcija: PIS NOST NO MANIEM SŪDIEM, man interesē kas no tā kas man garšo satur to, ko man vajag - es netaisos sākt ēst kkādu aitēdienu, netaisos ēst pildītus kabačus, netaisos sākt ēst jaunus riekstus vai meklēt vai gurķi kurus pērku ir audzēti organiski. šķiet ka tiklīdz kā tu izdomā "varbūt rolltons un desas kuru konservantu liste izklausās pēc suitu sievu dziesmas nesatur visas izejvieals kuras vajag manam organismam" tā uzreiz visi piedāvā tev organiski audzētas zāles diedzētās sēklas un pautus uz zoda - nē, tas nav tas ko es gribēju.

anyway, ar trešo mēģinājumu noskaidrojām ka tumšā šokolāde, ananāsi un indijas rieksti ir tas ko es gribu. un pilnīgi var iztikt bez hipiju bullšita un koku samiļošanas.

Sveika hroniska slinkuma izraisītā panika, veselus 5 mēnešus neesi redzēta.

Ir kaut kas ko mana ornitoloģiskās dabas armija vēl nespēj izdarīt - sakiet man kur ir iespējams puslegit nodot ipodu labošanai, capital viņus izrādās neaiztiek - tikai maina par kušķi ar naudu, ja garantija ir cauri. tāpēc es jums prasu - ipodu serviss kas var salīdzinoši vieglus remontdarbus izdarīt, atsauksmes man vajag un inputu no cilvēkiem. tas ko rodu google man izsauc vai nu frysquint vai arī paranoju, so there.

laiks sākt domāt par radošu pieeju praktiskas dabas dāvanām kuras nāksies šķiebt cilvēkiem pēc 3 nedēļām... nekas vairāk par dinozauru motīviem galvā skanot 16bit'am man prātā nenāk. bugger.

turpinot ornitoloģisko ievirzi...

es teicu, ka man uz vējtvera jumta mētājas beigts balodis. viņš nedalās un nepārtraukti maina savu atrašanās vietu, pirms dienas vai divām jau kuro reizi bija aizgrozījies jaunā pozā pusmetra attālumā no iepriekšējās vietas un uz maliņas sēdēja zīlīte ar "SOON" sejas izteiksmi (jā es zinu, ka zīlītēm nav sejas, tas nenozīmē ka viņas izteiksme nepalika man atmiņā, deal with it) tad es sāku atkal domāt, ka varbūt tas balodis ir visu laiku nekustīgs un patiesībā tie ir visi pārējie, kas grozās ap viņu. varbūt ka viņš ir augstākas būtnes sūtnis vai varbūt viņš ir augstāka būtne pats, kā Odins trīs (laikam trīs) dienas karājās šķēpā ar kuru bija ticis pienaglots pie pasaules koka Igdrasila, tādā veidā nopelnot pasaules badass zināšanas, tipa "kā noķert šķēpu lidojumā" (tā pasaules tautu mītu grāmata ar bildītēm man kādreiz mēslā patika).

ok, es saprotu, ka begts balodis uz 9stāvenes vējtvera nerīvējās tik stipri kā skandināvu dievs pienaglots pie pasaules koka, bet tas nenozīmē, ka tas balodis nepelna šobrīd kkādas zināšanas. pēc nenoteikta laka viņš tur vairs nebūs un visi mirstīgie padomās, ka viņš vienkārši aizpuvis nahuj nost, bet patiesībā viņš sēdēs uz trīs nogalinātu vanagu čupas, teabagos viņus un stāstīs jokus saviem baložu čomiem "ziniet, pretēji vispārpieņemtam viedoklim, adele nekad nav aizdedzinājusi lietus lāses, toties viņa pilnīgi noteikti aizdedzināja konditoreju kad izrādījās ka viņiem beigušās kafijas maizītes, lol" un viņa vikingu baložu bračkas (bro baloži? broloži? izklausās pēc krievu uzvārda...) smiesies dobjus baložu smieklus (kuri nav pārāk dobji pēc lielākās daļas citu standartu) un uz apgaismotā baloža pleciem sēdēs divas mušas, jo, tāpat kā Odinam vajadzēja sidekikos divus kraukļus - Huginu un Muninu, tāpat arī viņam vajag divus sidekikus, kuri ir mazāki un ātrāki par viņu un stāsta vinam kas notiek pasaulē.

es nevaru izdomāt vārdus ne apgaismotajam balodim, ne viņa mušu saidekikiem... zāles palīdzību lūdzu

no vienas puses tas krīt uz pupiem, ka pasākumi un ballītes sakrīt vienā dienā... bet no otras - man beidzot ir sociālā dzīve ar kuru varu lepoties

šis rudens ir patīkams - sauss un silts. šogad viss ir dzeltens (99% lapu ir 1% krāsu, occupy Sigulda lol), kas pats par sevi nav nekas īpašs, bet patīkami redzēt viņas tik ilgi turoties kokos. kad viss ko flora var rudenī piedāvāt ir brūnu, mitru huiņu uz celiņa, kura pielīp pie papēža un to, vai tā ir izšķīdusi lapa vai suņa sūds tu vari pateikt tikai pasmaržojot, tad cilvēks paliek "īgns".

šis sezonas bulšits ir ievads - man dinozauri uz balkona. lai liktu sīkajiem lidoņiem iestaigāt taciņu, ir izkārtas speķa ādiņas un riekstu maisiņi (lololol), kad paliks auksti, smerdeļzīles zinās kur nākt, šodien pirmie kretīni atlidoja, tātad tie 20+ metri nav par augstu viņiem. būtu jāizliek webcams ar kustību sensoru lai nepalaižu garām brīžus, kad sīkās, spalvainās ķirzakas kaujās un šķeļ viena otrai pušu galvaskausus. seriously, es ceru ka leģendas nemelo - protams jauki būs pamosties, pieiet pliku šņegu pie loga, ārā visur sniegs, un zīlīšu bars tur ārā dzīro un čivinās, silts ap sirdi, labs darbs un hvz kas tik vēl ne, bet ziniet kas ir vēl labāk? viss tas pats, tikai starp ēšanas čiepstu vietā lidojošie pidari čivina uzsaukumus divām zīlēm, kas viena otru galina nost - viņām tur ir nevis zupas virtuve bet freakin fight club. un cīnās nevis izgāžot naidu pret sociālu netaisnību vai teritoriju vai paiku, nē, viņas cīnās par manu labvēlību - uzvarētāja saņems vienk wicked slimus dekālus (whatever the fuck tulkojās latviski "decal") - liesmas vai kkādu cilts motīvu uz spalvām vai vēl labāk, asmeņus pie pieša, kā gaiļu cīņās.

fast forward pārdesmit gadus un tūkstošiem zīlīšu ar nu jau kibernētiskiem implantiem sveic mani kā savu imperatoru un ellišķīgā balsī prasa kādas ir manas pavēles. good times

16bit - Dinosaurs

ok, vakardienas centieni piepist seju un tie notikumi, kas sekoja pēc tam, kad šie centieni bija vainagojušies panākumiem, noliek lietas jaunā gaismā un dod materiālu izvērtēšanai.

galvenais secinājums: lidmašīnu melnās kastes. drīzāk tieši tā daļa, kas automātiski ieraksta kabīnē notiekošās sarunas... jā, 5dienas vakariem tādu vajag.

lai ir iespējams izsekot visam, izanalizēt notikušo, izsekot tiem sliktajiem lēmumiem un brāķētajai motivācijai, kas noveda pie tā vraka, kuru tu nākamajā rītā pēc ballītes redzi savā atpakaļskata spogulī.

man vajag metaforisku līmi (vēl labāk, kkādus hi-tech supersveķus ar mfkn nanodaļiņām) ar ko aizlīmēt plaisas manā iespaidā pat sevi es negribu viņas redzēt un negribu par viņām omāt, gribās viņas noslēp pašam no sevis, skaļi dungot wobwobwubwubwobwub cenšoties nomākt troksni kas no tām paisām nāk ārā.

nē, bet ja nopietni, vakars bija "life changing", uz labāku vai sliktāku, redzēs kad būs sastādīta mana personīgā saeima lololol.

ko tu dari, kad zini ka, lai gan tev ir taisnība, tu sekojot savai pārliecībai nodarīsi postu gan sev gan citiem? ko tu dari, ja tu zini, ka tev ir taisnība, bet tu nevari uzvarēt? nē nopietni, ko tu tajā brīdī dari?

jā, jā, atbilde ir atkarīga no apstākļiem, no situācijas detaļām un niansēm, bet atbrīvojieties no tā - atbildi var sniegt arī bez tā. es esmu nokļuvis šādās situācijās iepriekš un noteikti nokļūšu vēl. ar šo es jums prasu, ko tu dari, kad zini ka taisnība nesīs tev viena vai otra veida sakāvi?

es jūs atstāju ar šitādu troksni (jā, tas ir goddamn dubsteps), bet citā mūzikas sekcijā 11. novembrī krastmalā uz skatuves būšot gan skyforger gan sia radikal - cool, vajag.

vairākas reizes salīdzinoši īsa laikā esmu nokļuvis uz sava pacietības sliekšņa aiz kura atrodas sūdu pazaudēšanas neapgūtie līdzenumi. tā vienkārši notiek un tu vienkārši tiec ar sevi galā, nekas īpašs, piesien zvēru mazliet īsākā saitē un paskubini savu racionālo pusi. kas ir neparasti ir tas cik viegli un ātri šāda atrašanās "uz robežas" ir notikusi, bet tas viss ir tikai ievads.

ir brīži (vai dienas... vai nedēļas...) kad tev šķiet, ka viss būtu labāks sagrautā, sašķaidītā un sadedzinātā veidā. lai cilvēki pašķīst pa malām kur tu ej, lai bruģis izlido no zemes un paliek krāteri kur zemi spiedusi tava kāja, lai koki apogļojas, zāle sačervelējas, ekrāni izsprāgst un elektronika sadeg. un protams tev šķiet, ka tu esi tas, kam pienākas to veikt vai iniciēt (pirms padsmit gadiem no freda dērsta bija ieteikums to darīt ar motorzāģi).

es apzinos, ka šeit kāds psiholoģijas entuziasts varētu izpīpēt, ka tas viss ir tikai manas vīrišķās nedrošības rezultātā, ka ja es regulāri izlaistu savu godzillu izārdīt kādas čikses tokiju (zing) es būtu mierīgāks un savāktāks, ka seksuāla nedrošība or some shit ir tas, kas liek manam ķermenim kūdīt manas smadzenes uz bezmērķīgu destrukciju cerībās uzsist testosteronu un izrādīt savu varēšanu potenciālajām partnerēm. es apzinos, ka radošu darbu, mācības vai centienus radīt kaut ko smieklīgu manas smadzenes neuztver par lietām kurās būtu vērts investēt, lai būtu kur iemērkt, tāpēc BĒM - vēlme salauzt lietas.

neīstajam cilvēkam piepisies, racionalitāte un neļaušanās instinktam ir tas, kas atšķir cilvēku no zvēra, tāpēc bez iemesla ņihuja nesaplēsīšu.

uz mājas vējtvera mētājās beigts balodis un kad es saku mētājās es nedomāju ka raustās - es domāju maina savu pozīciju ik pa laikam kad neesmu klāt. moš vārnas knābā, bet man patīk domāt ka viņš vienkārši izcili tēlo beigtu lai tiktu vaļā no visām savām baložu problēmām un pienākumiem. viņam ik pa brīdim pielido klāt kkāds zvirbulis un stāsta, kā viņa baložu sievai ir grūti vienai pieskatīt bērnus kurus vienai grūti pabarot, bet viņš tikai pagriežas citā virzienā, izriež uz āru mazliet vairāk pūstošu zarnu un atgādina zvirbulim ka tas runā ar beigtu balodi un iesaka tam meklēt sēkliņas sūdos vai pārgulēt ar kaiju, ko zvirbulis uztver ar lielu sašutumu, jo visi zvirbuļi reiz ir knābuši sūda, bet tikt pieķertam skaitās liels kauns un sekss ar kaiju noteikti nenotiks, jo zvirbuļi ir nedroši par savas vīrišķās aparatūras izmēriem un ja zvirbulis to mēģinātu, tad tas tikai atgādinātu cik neliels viņa aparātiņš ir salīdzinājumā ar citu putnu aparātiem. tāpēc zvirbuļiem patīk mazās putnu meitenītes. zvirbuļi sapņo par zīlītēm, viņiem viņas liekas seksīgas, bet viņi zin, ka zīlītes ir sajukušas kuces kas mēdz viena otru noknābt līdz nāvei, tāpēc zvirbuļi labāk turas pie zvirbuļmātēm - ja atrod kādu kurai nav pārāk augsts pašnovērtējums tad var pierunāt nokrāsoties dzeltena un zila un domāt par tām psihajām zīlītēm nevis parasto zvirbulīti, zirbuļmeitenei gan jau ka mazliet sāp - spēt dabūt tikai tēlojot kādu citu, bet hej - viņa vismaz beidzot dabū.

es nezinu kur es ar šito gāju. es rakstīšu darbu par atomelektrostacijām. manam viedoklim šajā jomā pēc pabeigšanas beidzot skaitīsies kāds svars, bet visiem gan jau ka būs pohuj. viņi varēs iet dirst - man būs iluzors pakāpiens uz kā stāvēt runājot to pašu ko tagad,bet viņiem ir vienalga kā tagad tā pēc tam.

blusas. es ienīstu blusas. dzīvo pilsētā vai nedzīvo, atliek paglaudīt vienu lauku mājas mājdzīvnieku un tu esi dabūjis sīkus asinis sūcošus dirsas sev drēbēs... katru rudeni tas notiek, parasti ja momentāli nomaina visas drebēs un veļu, pidari nomirst veļas mašīnā, bet šoreiz nepaveicās - vai nu kaut ko aizmirsu vai arī paspēja jau salīst kaķos. un pateicoties mana ķermeņa burvīgajai alerģiskajai reakcijai uz sīko pidaru siekalām, pēdējās nedēļas man jādzīvo uz prettalerģijas preparātiem lai nebūtu jāsporto sarkanu sapampušu izsitumu sērijas pa visu ķermeni, kas uzstājigi pieprasa lai tos kasa. Kā papildus metaforisks penis manā tējas tasītē ir tas, ka es acīmredzot esmu viens no tiem 1-10% kam pilna tablete "zyrtec" uzdzen miegu, tāpēc ir jāizvēlas starp dzīvošanu kasoties un dzīvošanu klanot galvu katru reizi kad tu paliec mierīgs.

es saprotu kādas ir pirmās domas: "viņš dirš un dzīvo netīrībā", "viņš ņerkst, viņš nezin kas ir īstas problēmas", "viņš domā tikai par sevi, lai gan viņam vajadzētu padomāt kā nenodot tos mošķus tālāk citiem" - manas atbildes: "izsvaidītas lietas netīrībā, nevis holy shit man zem gultas dzīvo jenoti netīrībā", "well shit, prieks ka tu vienmēr uztver savas nelaimes ar smaidu savā kaitinošajā sejā, ja ta patiešām ir tad ir laba šance ka tu saviem draugiem tāpēc besī", "protams, ka es labprāt iznīcinātu katru no tiem pidariem pašrocīgi, skatoties sejā ka dzīvība pamet viņa nožēlojamo parazīta ķermeni, bet ar to ir problēmas"

man besī ar tādiem lopiem sadzīvot. ir variants ieliet abiem kaķiem skaustā speciāli tam domātu indi, blusas parasti no tā nomirst, bet tā kā inde ir inde, ir iespēja ka arī vecākais no kaķiem šoreiz atstieps kātus (seriously, viņš vemj un kakā šķidru biežāk nekā viņam sitās sirds, tāpat viņš nespēj lekt, skriet, trāpīt un arī kājās stāvēšana viņam izdodas ar grūtībām), ir variants urpināt mainīt visu ko es valkāju, bet ja maukas jau ir tepiķi, es baidos ka ir par vēlu. ātra wikipēdijas sesija atklāj, ka negatīvi faktori mazo pidaru dzīves kvalitātei ir temperatūras zem 18 grādiem, zems mitruma līmenis un regulāra putekļu sūkšana, ja vien uzreiz izmet maisiņu. es nezinu cik zemu nokrīt temperatūra atverot pa dienu logus, varētu būt ka ne gana, bet ir vērts mēģināt, kamēr nav sākts apkurināt. es nezinu kā samazināt gaisa mitrumu līdz vajadzīgajam līmenim, bet mainīt putekļusūcējam maisu pēc katras sūkšanas ir problemātiski ņemot vērā ka konkrētajam modelim visā pasaulē ir palikuši tikai 8 maisiņi no kuriem manai mājsaimniecībai pieder 5.

es esmu gatavs sākt pa nakti gulēt pliks, likt savas drēbes plastmasas maisā un maisu - uz balkona, ja tas nepalīdzēs - es nogalināšu kaķi.

(ja kāds šo visu uztvers nopietni, es būšu noskumis)

no vienas puses es saprotu, ka lai bīdītu tās lietas, ko misters zoodārzs 2007 solīja bīdīt, viņam vajag lielu atbalstu un "plašu" koalīciju or some shit like that, ka tagad nepārmetīs no austrumiem, ka diskriminē un brāļojās ar "fašistiem", ka ja SC kaut jel ko sačakarēs, pār viņiem gāzīsies ekskrementu cunami un vini vairs nevarēs ar apvainotu sejas izteiksmi stāstīt, ka pārējie bērni negrib ar viņiem spēlēties utt, bet tomēr - varēja jau arī mesties ar vienotību un vislatviju/tēvzemiešiem... es neņemos spriest par to, vai un kādiem tik noslēpumiem tagad kremlis caur sc tiks klāt, nezinu kāds būs efekts uz "krievvalodīgajiem" iedzīvotājiem, nezinu cik ilgi viņiem šitāds sastāvs turēsies kopā un vai pie pirmajām kļūmēm tiešām kā grēkāžus nokrāsos SC - es nezinu, nav mans lauciņš, nav mana specialitāte, bet politika ir viena no lietām par kuru var gvelzt jebkurš cilvēks kuram ir pieejama piepīpēta virtuves telpa un vismaz viens klausītājs, tāpēc atļaujos izteikties.

Laipni lūgti civilizētajā pasaulē: Angļu bērni, kuri nespēj sabīdīt teikumu

Man patīk domāt, ka tie mazie parazīti, kam es būšu devis savu ģenētisko materiālu, spēs runāt kā sērījveida slepkavas (izglītotais, klausās-klasisko-mūziku-graizot-sejas tips, nevis dzimis ASV dienvidos, skraida-apkārt-maskā-cērtot-nost-esktremitātes tips) vai Bonda ļaundari (white cat not included), ar akcentiem un masīviem vārdu krājumiem pēc vajadzības. Protams, tas ir tāds idealizēts gadījums, var gadīties, ka ātri sāk staigāt bet sāk runāt tikai kad šmurgulim paliek 3 vai ka tētukam daudz jāstrādā lai savilktu galus kopā (jo mamma aizbēgusi ar basketbolistu/advokātu/advokātu) un laika mācīt mazajam kaku dēmonam tādus vārdus kā "korelācija" un kā tos lietot teikumos, kuri piecreiz jāpārceļ jaunā rindā, man vienkārši nebūs, bet tomēr - es savu freakin sīko līdz 6 gadu vecumam iemācīšu runāt ar palīgteikumiem pat ja man nāksies pārkāpt tiesas lēmumu viņam netuvoties.