Haļavas Dieva Virtuālais Templis - bija domāts mazliet, bet sanāca JUMBOBIGASSteksts

ok, tagad gan man ir zināma radošā krīze - es ilgi neesmu radījis atziņu, kuru es varētu te izpaust koherentā veidā, bet esmu (sort of) izpaudies citās jomās un vietās, tagad kad esmu šeit (īsā interneta pieplūduma mirklī) atgriezies es redzu, ka ugunskurā kāds ir sačurājis un tas ir izdzisis, zirgs ir norāvies un iebridis purvā, jumts pil un tek kā trīspadsmitgadīga meitene skatoties džeku basketbolu (pdum-ptss, klasika nemirst), bet akā iemests sprādzis suns. pietiks sūda pārdomu, jūs te visticamāk esat nākuši lasīt naidu.

cik reizes literatūrā un filmās tas ir aprakstīts un redzēts - džeks dzenās pakaļ meitenei, bet viņa viņu atraida, bet džekam ir jūtas, daudz un stipras, un viņam VAJAG un viņam ir MĪLA, tāpēc viņš neatlaižas un turpina lenkt to meiteni (meiču, čiksu, sievieti, annu kareņinu - whatever) un viņa KAISLE beigās izrādās tik spēcīga, ka meitene ašpadmsitajā piegājienā padodas un krīt viņa apskāvienos (vai uz mazā gaļas auglības totēma, atkarībā no stāsta). reizēm tam notiek tādā izkārtojumā, ka sievietei jāizvēlas starp līdzšinējām, apmierinošajām attiecībām un jaunajām, kuras sola jūtas un neskaidrību un aizrautīgus saviļņojumus un ko tik vēl ne. kā varbūt nojaušat, man šai sakarā ir bilstamas pāris lietas...

pirmkārt...
man besī, ka džeks nekad pēc atraidījuma neliekas mierā un urbj meitenes izturību, tā it kā viņa būtu sūda akmens, kurā iekšā būtu iesprostoti ogļrači (nenoturējos). ja jau tu prasi meitenes viedokli, gribi zināt vai viņa gadījumā negrib ar tevi krāmēties, tad kāpēc tu turpini prasīt arī pēc padsmitā atraidījuma? ja jau reiz tu viņai prasi, tad tas nozīmē, ka tu ļauj viņai izvēlēties, cieni viņas viedokli un uzskati ka viņa ir spējīga pati izlemt ko viņa grib un ko negrib, tāpēc pēc atraidījuma nesāc zāģēt - liec viņu mierā un izturies kā iepriekš, "dāma" ir izdarījusi izvēli. pat ja tev dziļi iekšā ir sajūta, ka viņa ir dumjš vistas šķiņķis, kura neko nesaprot un neredz, kas priekš viņas ir labāk, nezāģē viņu - paprasi vai viņa ir pārliecināta un ja ir, tad ej prom - liec tai šmarai saprast, ka viņa ir izdarījusi nepareizo izvēli, atraidot džeku kas, atkarībā no nākamajiem viņas pisējiem respektē viņas viedokli. tieši tikpat ļoti man besī meitenes, kas pēc 15 "nē" džekam 16. reizi saka "jā" - vai tiešām kkas pēkšņi jauns un nebijis jums nāk gaismā, kas to čali dara ņemamāku nekā pirmajā reizē? tikmēr kamēr būs meitenes kuras pēc desmit "nē" saka "jā", tikmēr arī būs džeki, kas "nē"" nesaprot. varbūt ka meitenēm liekās ka tas tā ritīgi nais, viņas iedomājās, ka viņas neatbildot ar "jā" vērpj intrigas un spēlē spēlītes, kļūst par krutām dāmām procesā, kuras, jo vairāk atsaka, jo vairāk tiek aplidotas un apčubinātas. fuck that shit - ja es piedāvāju kko meitenei, tad atbilde kuru es saņemu arī ir atbilde saskaņā ar kuru es tālāk rīkojos. ja jau es tev (meitenei) kko piedāvāju, tad tas nozīmē ka tu tiec uztverta kā laba/smuka/gudra - nevajag šo iespaidu sadirst cešoties ar mani spēlēties.

otrkārt...
sekot savai "sirdij" ir stulbi - pareizāk sakot darīt kko mīlestības vārdā ir lieliski, tikai mīlestību no iemīlēšanās reti kad var atšķirt, un iet mežā naktī ar lampu kas jebkurā brīdī var izdzist ir stulbi. kad cilvēks seko savai "sirdij", viņš vienkārši seko savām emocijām, tāpat cilvēkam var būt problēmas atšķirt to ko viņam saka "sirds" no tā ko viņam saka penis (vai vagīna, atkarībā no tā kas tev karājās vai nekarājās starp kājām). kad 45 gadus vecs vīrs pamet sievu un divus bērnus savas jaunākās sekretāres dēļ, viņš seko savai sūda "sirdij" - nevarētu teikt, ka fantastiski atbildīgs un slavējams solis (vecis ir vecis, un svaigs dupsītis vienmēr būs svaigs dupsītis, bet priekš tam cilvēkam ir saprāta dzelzs stīpas, lai saturētu emociju koka dēlīšus kopā, neļaujot mucai izjukt). bet izklaidējošos materiālos tikai kraujās kaudzē stāsti par cilvēkiem, kas atrod laimi "sekojot savai sirdij". dibenā to sirdi - tos stāstus mums stāsta tradīcijas pēc un tāpēc, ka mums patīk brīnumi - pastāsti man stāstu, par tiem pelēkajiem cilvēku miljoniem, kas visu pazaudējuši dzenoties pakaļ savai sūda sirdij un pamostas pie sasistas siles, pastāsti man stāstu, kurā džeks ir iemīlējies drauga sievā, bet neko nesaka un neko nedara, jo zin ka nedrīkst, jo zin ka nebūs, jo zin ka FUCKING PRĀTAM IR JĀKONTROLĒ SŪDA PENIS UN DIRSAS EMOCIJAS, un stāsts beidzās tieši tāds pats kā sākās, bet es zinu ka tas stāsts būs stulbs un garlaicīgs, lai arī ar cienījamu mesidžu. regīnas ezeras aka bija tāds stāsts - abiem patīk, abiem gribās, bet nedrīkst un viss (laikam tā arī beidzās, var gadīties ka es neizlasīju līdz galam) - tas bija stāsts ar reālistisku plakni, bet viņš bija depresīvs un man nepatika un man reizēm gribējās ievērt roku atvilktnē viņu lasot. viss.

nu, tas bija trīsstāvīgs kūtsmēslu kalns...