Haļavas Dieva Virtuālais Templis - geju būšana

Acīmredzami man ir pārāk daudz sakāmā un pārāk maz cilvēku, kas būtu gatavi klausīties manā saaģitētajā muldēšanā. Šoreiz man gribas klaigāt par pediņu un hvz kā vēl tiesībām.

šai sakarā nesen mediji izklopsēja divus stāstus - ASV vairs nav federāla aizlieguma gejiem precēties un krievijā apstiprināts "geju propogandas bērniem" likums, bet tēma ir fucking veca un man nav ilūziju, ka mans problēmas izpratnes izklāsts kaut ko uzlabos, tas būtu naivi. iemesls kāpēc es esmu izvēlējies kaut ko teikt, laikam ir tas, ka beidzot pats esmu ticis skaidrībā ar to, tieši cik man nepatīk geji.

geju problēma šobrīd ir pārspīlēta. gan no anti-geju, gan no geju puses. no vienas puses, man nepatīk geji - es jūtos neērti viņu klātbūtnē, nepatīk viņu praida gājieni,man riebjas stereotipiskie geju manierismi un man kopumā, tas ko viņi dara liekas fucking stulbi, bet es neuzskatu, ka tāpēc viņi būtu jāārstē, jāizlabo, jāiesloga, jāapmētā ar ekskrementiem vai jālikvidē. pirmkārt gana daudzi no viņiem paši sākumā mēdz būt nelaimīgi savas seksuālās preferences sakarā un ja viņi spētu vienkārši "pārstāt būt geji" nešaubos, ka daudzi to arī izdarītu un geji būtu dīvains un rets fenomens kā kaut kāda ihtioze. no zooloģijas var redzēt, ka homoseksuālisms, vai drīzāk homoseksuālas izpausmes, ir gana plaši izplatītas attīstīto dzīvnieku pasaulē - kkādas tur antilopju mātītes taisa viena otrai orālo seksu un tad ir tas mūžīgais teksts par bonobo pērtiķiem, kas ir tik seksuāli "daudzveidīgi" un izvirtuši, ka pielietojot anti-geju aktīvistu loģiku, sugai vajadzētu būt tik pagrimušai, ka tai jau sen vajadzēja izzust. reliģiskos argumentus pat neaiztieku - tie ir pilni sūda un blakām geju nosodījumam ir teksts par to ka nevar ēst garneles un valkāt dažādu audumu drēbes.

manis pēc gejiem var piešķir tiesības precēties - mani tas nekādi netraucē, ja viņiem gabals krīt nost tāpēc, ka viņi nevar precēties, manis pēc viņiem to var atļaut. es piekrītu argumentam, ka nav tik daudz runa par laulībām, cik par juridisko un civiltiesisko bulšitu - mantošanas, pēc šķiršanās mantas dalīšanas, apdrošināšanas un whatnot. kāpēc man par to dot pisienu? ja divi cilvēki vēlas ienest birokrātiju savās attiecībās, kas esmu es, lai viņus apturētu? īstenībā es drīzāk ieteiktu viņiem piedāvāt jaunu divu cilvēku sociālo savienību - nevis laulību bet kko, kas piešķir tās pašas tiesības, tikai likumiski ir nošķirts no laulības - reliģiskajiem psihopātiem ir viņu "sanctity of marriage" un homoseksuāļiem ir viņu dīvainā ceremonija (gan jau, ka bez mācītāja, lai gan, ja var atrast tādu, kas piekrīt - be my guest) un tiesiskā drošība. problem fucking solved - ir apmierināta konstitucionālā vienlīdzība iedzīvotāju starpā un nav aptraipītas nedrošu reliģisku maniaku lolotas institūcijas.

bet ir homoseksuāļu tiesību aktīvistu nepatīkamā puse. es nedomāju, ka viņi cenšas padarīt mūsu bērnus par gejiem - katru reizi, kad kāds lieto "ERMAGHERD, THINK OF TEH CHILDRIN" tipa argumentu es zaudēju spēju viņus uztvert nopietni - man nepatīk, ka aizsargājot homoseksuāļus no psihiem anti-geju kretīniem, tiek ierobežoti visi. lai likvidētu homoseksuāļu diskrimināciju nav jāpanāk ka visi mīl gejus - man nav jāmīl geji, lai spētu ar viņiem sadzīvot (līdzīgs punkts bija south park sērijā "death camp of tolerance"), man viņi ir tikai jātolerē. nav vērts (un nav iespējams) panākt, ka visi uz teikumu "es esmu gejs" atbild "tas ir lieliski, man prieks par tevi". tas ko ir reāli panākt, ir ka uz šo pašu teikumu pieņemama atbilde ir "man šķiet ka tas ir debīli, bet whatever, ja tas šūpo tavu pediņa laivu, ko padarīsi" nevis neveikls un izmocīts "tas ir labi". cilvēcei nav pat vienprātības tualetes papīra piekarināšanas jautājumos, bet geju tiesību aktīvisti cer, ka viņi panāks vienbalsīgu atbalstu kaut kam tik pretrunīgam kā homoseksuālisms... tiešām?
soļot pa vēža slimnieku palātu ar plakātu "ESMU LEPNS, KA MAN NAV JĀLAIŽ VĒNĀ INDE" vai braukt cauri hipiju komūnai tērptam zvērādās uz hammera vilktas platformas grilējot steikus nav jauki - tas, ka esmu apmierināts ar savu dzīvi vai savām preferencēm man nav jāsmērē ģīmī citiem, it īpaši ja procesa galvenā funkcija ir likt citiem justies neveikli. tad kāda sūda pēc ir vajadzīgs geju praids? ok, tas kaut kādā mērā izraisa diskusijas, bet tas drīzāk šķeļ sabiedrību, nekā stimulē toleranci. uz katru mammu, kas ieraugot nejēdzīgo varavīksnes karogu izdomās aizrakstīt savai meitai, ka viņa neņem ļaunā, ka viņas meitai patīk meitenes, būs vairāki kretīni, kas šķendēsies par to, ka aizmirsa ieķēzīt maisiņā un ka tagad nav ar ko mest. toleranci rada ikdienišķa atziņa "viņš ir tāds pats kā es" nevis "redz kur atkal viņi visi atkal iet", praids pirmo toč nerada.

un visbeidzot valodas punkts, kas noteikti neaprobežojas ar geju tiesību aizstāvjiem - man riebjas ka piesienas konkrētiem vārdiem. es gribu paturēt tiesības teikt "pediņš" pēc saviem ieskatiem un netikt strostēts par to ka kādam tas kādreiz varētu likt justies slikti. ne jau vārds ir slikts, bet gan nozīme kuru vārds inducē cilvēka smadzenēs. fantastisks piemērs: ja visiem cilvēkiem implantētu indes kapsulu, kas pārsprāgtu tiklīdz cilvēks pasaka "pediņš", "fagots" vai "kaku stumdītājs", tad pusgada laikā mums būtu pirmkārt čupa ar beigtiem orķestru biedriem, kas spēlēja koka pūšaminstrumentus un otrkārt vismaz viens jauns apzīmējums gejiem ar negatīvu nozīmi, visticamāk ļaunāks par iepriekšējiem trim. lieciet mierā (manu) fucking vārdu krājumu, jūs necīnāties ar nepatiku pret gejiem, jūs cīnāties ar cilvēku spītu, kas ir jūsu metodēm neuzvarams "uphill battle", kas vairo nepatiku pret aizstāvamo tēmu netiešā veidā.

kopsavilkumam: lai geji precas (vai šmrecas, pohuj kā to institūciju nosauc), tikmēr kamēr viņi ievēro tās pašas uzvedības normas kā citi un nepieprasa, lai es justos pārlaimīgs viņu klātbūtnē, man nav ar viņiem nekādu problēmu. homoseksuāļiem ir pilnas tiesības eksistēt un netraucētiem darīt savas lietas pēc saviem ieskatiem, tajā pašā laikā heteroseksuāļiem ir pilnas tiesības nebūt par to sajūsmā un vokāli iebilst pret publiskām homoseksuālisma izpausmēm tādiem vārdiem, kādiem viņi vēlas.