Rudeni var just visur - ielās, laikapstākļos, cilvēku sejās, PZ telpās, īsziņās un sevī. Šķiet, atkal atklāju, ka rudenī es jūtos vislabāk, itsevišķi agrā rudenī, kad vēl nav auksti un pietiek vasarā iekrātā spēka. Visi atgriežas savās "vecajās" dzīvēs "jaunajās" sliedēs. Oktobri parasti ir īpaši fantastiski.

Es "Mīnotaura medībām" esmu par jaunu. Bodlēra "Parīzes splīns" pats iekrita rokās. Patiesībā, mani neprātīgi sajūsma apziņa, ka man ir lasītāja karte bibliotēkā. Burvīgi! Es varu ņemt, ņemt un ņemt, neko nedodot pretī.