Daļēji jūtos apmierināta, ka attiecībās ar Tomu kontrole ir nonākusi manās rokās, lai gan moka arī vainas sajūta - cik patiesa un atklāta pret viņu es esmu? Vai spītējos, jo tiešām nepiekrītu viņam, vai tikai tāpēc, lai noliktu viņu pie vietas? Vai mana vērtība ir augusi, vai kritusi?