Nishant - jaunēklis, kas dzimis Liverpūlē un audzis Indijā un Saūdu Arābijā - sadomājās man piezvanīt trijos naktī. Pamodos pusminūti pirms viņa zvana, tad aptuveni 10 seksundes lūrēju telefonā, jo neticēju, ka tiešām tas bija viņš. Pa telefonu izklausījos diezgan žirgta.

Teica, ka stāv ārpus takšu firmas biroja un varētu būt pie manis pēc pusstundas, ja es vēlos viņu satikt.

Tāds negaidīts pavērsiens mūsu 'attiecībās', ņemot vērā, ka tālāk par secret fancies un trulu izlikšanos, ka esam draugi, nebijām tikuši. Izlikšanos, jo jau kopš mūsu acu skatieni sastapās pirmo reizi universitātē, neviens nav tā īsti spējis spert 'pirmos soli'. Man bija Toms, bet viņam trūka pierādījumu manai interesei.

Viņš piedalās Nikon Discovery Awards Exhibition, un vakar es teicu, ka labprāt ietu uz izstādi, ja viņš tur būtu. Viņš teica, ka būs tur, ja es atnākšu. Apmainījāmies ar telefona numuriem, un viņš solījās piezvanīt.

Tagad cenšos saprast, ko īsti no viņa gaidīt. Puisis man patīk. Viņš ir mani ieintriģējis, un es ļoti labprāt tiktos ar viņu, nū, neformālos apstākļos. Kristin teica: "Don't you think it's a bit too soon?" bet es viņai paskaidroju, ka gribētu ar Nishant tikties, lai saprastu, vai viņš man tiešām patīk, vai arī es tikai sadomājusies, ka viņš tik nenormāli foršs. Nevar arī zināt, vai es viņam vēl patiktu, ja viņš mani iepazītu...

Īsāk sakot, jāceļās pēc 2,5 - 3 stundām. Labi gan, ka ieteicu tikties nedēļas nogalē.