Trīs mīlas. Viena ilgi auklēta, viena pēkšņi uzliesmojusi, viena negaidīti uzspiesta. Vēl pa vidu arī mazās mīliņas, kuras seko līdzi, no kurām nevaru tikt vaļā. Re kā. Sūdzēties, ka mani neviens nemīl būtu bezjēdzīgi, bet tajā pašā laikā, jūtos nedaudz sapinusies. Pārāk daudz vīriešu. Pie tam jūtos atbildīga par to, ka ļauju viņiem manī iemīlēties. Lai gan jaunie mājas biedri saka, ka "there's no such thing as blame when it comes to love".