Augustā laiks ir iestrēdzis. Viss apstājies un vairs nekustas.

Neesmu tikusi tālāk par to, kas bijis jūlijā. Vienīgi šodien pārņēma neizturamas skumjas un alkas pēc tiem dūmos izsapņotajiem un Rīgas Laikā aprakstītajiem sapņiem.

Vasara iet uz beigām un notikumi aizsteidzas man garām. Klusums sirdī, vējš pudelē, saule miegā un lietus vaigos. Brīvība staro manī ar katru mirkli košāk un košāk. Tomēr jau atkal jūtu rudens lapas zem asfalta, tumšos vakarus aiz loga un magnētisko tukšumu. Spēks beidzot dodas atvaļinājumā un atstāj mani atkopšanās darbiem.

Bet augustā laiks ir iestrēdzis. Viss apstājies un vairs neksutas.