Kaut ko noteikti aizmirsīšu un nepateikšu. Bet tā laikam būs arī labāk.

Krekls bija ļoti noderīgs. Patika gan man, gan Luīzei, gan Elīnai. Vispār pirmās dienas pavadījām galvenokārt lasot. Vislielākie prieki bija Venēcijā. Iepazināmies ar, šķiet, diviem varen jautriem gejiem, kuri mums katrai uzsauca Strawberry Daiquiri (vai kā viņu tur). Florencē staigājām pa Ufizzi galeriju un baudījām renesansi. Lai gan nekādu lielo sajūsmu neatceros. Pizā bija tumšs un auksts. Milānā galvenokārt staigājām pa krogiem un priecājāmies par Happy Hours: 17:30-21:30 maksā par dzērienu 5 euro un rij no zviedru galda tik, cik lien. Vispār, šķiet, Itālijā sievietes vienas pašas ārpus mājas nedodas. Apkārt bija tikai vīrieši, vīrieši un vīrieši. Vienu brīdi panesās jociņš:

- Tu es gejs vai precējies?
- Es neesmu precējies!

Jauno gadu sagaidījām ļoti svētīgi un kārtīgi. Pēc 9h Zalcburgā, kur apmeklējām Haus Der Natur un modernās mākslas muzeju, sākās kataklizmas. Lavīna aizšķērsoja ceļu, cauri Alpiem netiekam. Stāvējām kaut kādā tizlā benzīntankā un gulējām autobusā. Nekad vairs nekur nebraukšu ar autobusu. Savu kāju tur nesperšu!

Bet ja nu kas - bija arī baigi forši. Satikām Erceņģeli Mihaelu. Vecgada vakarā ar savu mēli man uzmācās pārreibis itālis. Bet es taču tikai palūdzu vienu cigareti! Skatījāmies Geišas Atmiņas itāļu valodā. Es nopirku sev visādus mēslus un ļoti glītu rokaspulksteni. Nu, dažiem arī šādu tādu drazu iegādājos.

Ja vēl kaut ko atcerēšos - pastāstīšu velāk. Tagad man jāmazgā vēl netīrā veļa, jāpaguļ, jāārstē saaukstēšanās, jāpārvar riebums pret visu, kas notiek, jāpaspēlējas ar mazo rozā un jāizguļās SAVĀ gultā. No rīta 12:30 iešu uz Nārnijas hroniku un pēc tam braukšu uz Ķekavu. Tad vēl būs jāpastrādā, jāaiziet uz kursiņiem un galu galā jāpakarās.

Laimīgu jauno gadu, mīlīši! Paldies, ka neapsveicāt svētkos!

P.S. "Yahweh is my shepard. I lack nothing." Ps 23:1
(Lapiņu ar šādu uzrakstu izvilku Jaungadā. Man ir viss. Un viss.)

Man patīk raudāt tumšos kinoteātros, kur cilvēki dodas, lai pabučotos vai nosistu laiku, man patīk gulēt lielos, sarkanos krēslos, kas smaržo pēc kolas, popkorna un sasvīdušām mugurām. Bet man nepatīk satikt baru ar iereibušiem radiem no Latgales, kuri mani atcerās kā mazu, dūšīgu, dumju meitēnu, bet tagad ļoti labprāt lūkojas uz manām krūtīm.

Šodien mīleju Rīgu tik ļoti, kā vēl nekad. Ieelpoju katru garāmgājēju un izplūdes gāzes. Pie tam dzīve bez telefona man jau ir sākusi nedaudz iepatikties.