Man patīk raudāt tumšos kinoteātros, kur cilvēki dodas, lai pabučotos vai nosistu laiku, man patīk gulēt lielos, sarkanos krēslos, kas smaržo pēc kolas, popkorna un sasvīdušām mugurām. Bet man nepatīk satikt baru ar iereibušiem radiem no Latgales, kuri mani atcerās kā mazu, dūšīgu, dumju meitēnu, bet tagad ļoti labprāt lūkojas uz manām krūtīm.

Šodien mīleju Rīgu tik ļoti, kā vēl nekad. Ieelpoju katru garāmgājēju un izplūdes gāzes. Pie tam dzīve bez telefona man jau ir sākusi nedaudz iepatikties.