Oi, mani vecāki abonē ЖЗЛ. Šai nedēļai Auniem ir burvīgs horoskops: "Kак в анекдоте про Красную Шапочку: "А чего бояться? Дорогу знаю, секс люблю"."

Labi gan, ka Gmail un draugiem.lv ir pieejami caur WAP. Vienīgi Cibox caur WAP negrib vērties. Jebkurā gadījumā esmu secinājusi, ka internet-sabiedrība mani sargā no vientulības naktīs, kad nenāk miegs, kad apkārt klīst rēgi.

Pat fiziskajām aktivitātēm esmu pievērsusies - atjaunoju sporta kluba abonamentu. Itsevišķi man patīk vingrināt iegurni - ļoti erotisks trenažieris.

Pirms pāris naktīm redzēju ļoti zīmīgu sapni, kurā pēc ilgstošas bēgšanas un pakaļdzīšanās man iedur dunci mugurā. Tomēr es izdzīvoju. Mugura sūrstēja, bet manu nāvi tā arī neviens nesagaidīja. Kāds plāno sazvērastību pret mani. Vienīgi es nespēju iedomāties - kas? kurš? kāpēc? No draugiem viltvāržiem esmu atbrīvojusies, no vīriešiem kretīniem - arī, ar vecākiem un skolotājiem uzturu burvīgas attiecības, ar skolas biedriem - arī. Nesaprotu. Kur ir tas vājais posms?

P.S. Man tikai tā liekas, vai esmu sajukusi pareizrakstības likumos?

Un tad tu iemīlies cilvēkā, kuru nemaz nepazīsti, kuru esi redzējis tikai pāris reizes, par kura pasauli tev ir tikai subjektīvs priekšstats. Un tad tu visu laiku domā par viņu, sapņo par kopīgu nākotni, par bērniem un ģimeni, meklē veidus, kā satikt viņu, kā pabūt viņa tuvumā, kā likt tam cilvēkam domāt par tevi. Un tad, kad šķiet, ka sapņi piepildīsies, viss sabrūk un sašķīst sīkās daļiņās. Bet tu nesaprotu, kāpēc tā notika, kas pie tā bija vainīgs. Bet puzles gabaliņus kopā vairs nesavāksi. Tad tu atceries, ka patiesībā nemaz nemīli šo cilvēku, ka biji apburts vai kā savādāk apvārdots. Tad tu varbūt nedaudz paraudi, nospļaujies un dodies tālāk - drāzties pa labi, pa kreisi līdz atkal iemīlies un viss sākas no jauna.

dzeja ir kuce
kas pasaulē laidusi
aklus kucēnus

Nē, pagaidiet. Es nedrāžos pa labi, pa kreisi. Nē, muļķības. To izdomājuši tie tēvaiņi, kuri mani nav dabūjuši. Tas arī viss. Un es nedomāju visu laiku par seksu, ne taču! Mani šobrīd vairāk interesē, kad dabūšu atpakaļ no servisa savu portatīvo Cālīti un kā jūtas mana Zaļā Feja.

Es pie interneta tieku tikai reizi dienā, bet jūs ar mani negribat runāties.

Es aizķēros pasaulē, kurai vēl esmu par zaļu. Ar parastajiem mirstīgajiem ir krietni vieglāk.

Nu man ir skaidrs, kur tērēšu naudu (protams, pēc tam, kad būšu nopirkusi rokaspulkseni).