Kā reiz teica kāda kaķene - "mans pienākums ir būt skaistai un piemīlīgai."

Un iza nekļūdījās. "Mazulis" ir visskumjākā bērnu filmiņa, ko radījis "Disney".

Tas, ka attiecībās ar puišiem es kļūstu sarežģīta, ir tikai manis pašas vaina. Muļķīgā idealizēšana, lieliskā vīrieša meklēšana nedod to prieku un gandarījumu, drīzāk - daudzas liekas vilšanās. Meklējot ideālo vīrieti, es apmaldos sevī un, tādu atrodot, kļūstu ne-ideāla pati priekš sevis. Tomēr pārkāpt pāri savam ego un ķerties klāt saviem slepenajiem pielūdzējiem arī nespēju.

Lieta tāda, ka atradu savu ideālo vīrieti. Jau labu laiku atpakaļ. Viņš ir pati pilnība - spēlē saksafonu, interesējas par politiku, snowo, lasa labu literatūru, labi ģerbjas, skaisti runā, burvīgi izskatās, apveltīts ar labu humora izjūtu, runā arī franču valodā, nečīkst, ir džentelmenis... Ak, burvīgs! Viņam ir viss! Arī meitene jau 5 gadus.

Kas gan var būt burvīgāk par pēcpusdienu vienai pie auto stūres? Ak, fantastiski!

Aizvedu instruktoram (nu jau bijušajam) brendija pudeli - par labiem darbiem, tā teikt. Palielījos, ka atbraucu viena pati. Viņa acīs iemirdzējās prieks un lepnums. Tad aizbraucu nopirkt tabaciņu ūdenspīpei, aliņus vakaram un uztaisīt manikīriņu. Eleganti. Nevaru nociesties, kad beidzot pati tikšu pie savas mašīnas. Manuprāt, brālīša auto ir ērtāk vadāms nekā tēva auto. Pie tam brālīša mašīnai ir īpaša aura - visu laiku gribās spiest akseleratora pedāli grīdā! Bet neuztraucieties - visi dzīvi, sveiki un veseli. Brīžiem liekas, ka es būtu piedzimusi mašīna (vai vismaz taisīta tajā). Lai gan droši vien esmu vienkārši atsitusies mātē.