Jāpaņem lapa un zīmulis
jāuzcep atkal kāds dzejolis

varbūt par dūņām tavā purvā
varbūt par pelniem manējā

no attāluma vieglāk
patiesību saskatīt
redzēt bailes tavas sāpes
manas laimes paliekas
sasiet rindā vienā vārdā
katru skūpstu nopūtu
palaist vējā visu baudu
atstāt tikai valodu
piekļaut ciešāk savam sānam
vienu vienu pasaku
ej ka ellē skaļi spiedzot
sirds grimst dziļāk pakrūtē

dzeja ir kuce
kas pasaulē laidusi
aklus kucēnus

vārdi ir meli
tukša muldēšana