bet varētu arī gadīties, ka raimis mani ar savu megadisciplīnu ir izlaidis.

discipliina ir vajadziiga! man arii liekas, ka nafig nav vajadziigs, bet, bljin, fakinaa aklaa miilestiiba. nevaru sev iestaastiit

nekas. zinot tevi, ir divi varianti, kā šis var attīstīties:
1) viņš no šitā mācās un uzmanās = viss ok;
2) viņš nemācās un tev piebesī. jo, lai arī kāda mīlestība, tev pašcieņas pietiek = arī viss ok.

haha, jaa. Tev noteikti taisniiba! Kristena arii aptuveni liidziigi aprakstiija potenciaalos senaarijus, jo beigaas esmu uzvareetaaja jebkuraa gadiijumaa. Kas iisteniibaa varbuut nemaz nav tik labi. Sanaak, ka es tiishpraat pishu Toma dziivi

ūja, nu gan iebrauci auzās. kā tad tu pis viņa dzīvi? :) rūpējoties par viņu? pavadot laiku ar viņu? jūs tak abi lieli cilvēki, es nedomāju, ka viņš ir tik dumjš (vai tu - tik neapzināti ļauna), lai izpildītos šis scenārijs.

uzvarētāja tu esi nevis tāpēc, ka nez ko tur pistu, bet gan tāpēc, ka cilvēki ar pašcieņu tādi vienkārši ir...vienmēr.

+ tu jau saproti, ka tev ir tiesības vēlēties to, ko tu vēlies. un neatbalstīt to, ko tu neatbalsti. tā jau mēs beigās izvēlamies tos partnerīšus :)

also - pat ja tu tiešām pistu Toma dzīvi, well - karma is a bitch. cik gadus tavu dzīvi pisa arī Toms (UK edition)... ;)

man ljoti patiik Tava pieeja shai situaacijai :*

un tas, ka atkal Toms un ka uzvedaas tik liidziigi, mani vispaar ved izmisumaa reizeem

nu, tā jau mums mēdz gadīties, ka kāpjam līdzīgās upītēs vairākkārt :) bet tas mainās, kad pati pie sevis pasaki: "man vajag veci, kas ir šāds: ..., ..., ...,". nu, vismaz man tā bija. iepriekš vieni vienīgi vājinieciņi (un katru reizi identisks šķiršanās iemesls un kopābūšanas laiks), bet pēc tam, kad pateicu, ka vēlos stiprāku veci par sevi, tādu arī dabūju (kas gan neizslēdz to, ka ir savi mīnusi :)).

things change when you know exactly what you want ;)