Dzimusi Brīvībai

11. Oktobris 2013

11. Oktobris 2013

Mja..

Add to Memories Tell A Friend
Kā jau [info]Oblica minēja - tai gaisā kaut kas ir.. visu nedēļu esmu pikta, nīgra un gatava izcīnīt savu taisnību, ejot pāri "līķiem".. labi, ja ne gluži līķiem, tad šorīt mana agresija pārspēja manu acu gaišumu, jo uz krustojuma nepamanīju babuli, šķērsojam ielu.. Jā, var jau attainosties uz sievietes spēju kā hameleonam savās pelēkajās drēbēs paslēpties iekš to migl', bet nāksies vien atzīt.. kaut kas tai gaisā tiešām nav ok. Labi, ka babulis pamanīja mani, nesamies - paskrēja uz priekšu, kas lika, savukārt, man pamanīt viņu un strauji samesties uz sāniem.. Viss it kā ir labs, ka labi beidzas, bet to babuka skatienu un manu apjukumu es vēl ilgi izjutīšu mieļu formā.. Arī pa ceļam uz darbu autobraucēji nesās kā aptrakuši, nevienu nekur nepalaižot un pat apzināti mēģinot izraisīt avārijas situācijas.. Visi mēģina izlādēties, kā nu spēj.. Sen tik stulPa diena nav bijusi.

Bet rīt sola saulainu dienu! Vajag to izmantot!

Par šo un to..

Add to Memories Tell A Friend
Nu, un tagad sēžu un domāju.. cepties vai nē..

1. jau gadiem man uz e-pastu nāk EDS paziņojumi par vienu firmu, kas atrodas Preiļos. Šodien nenocietos un piezvanīju šai kompānijai un pateicu visu, ko par to domāju. Un tagad seko lielā škrobe - es tik sulīgi visu pateicu, ka aš saldi ap sirdi palika, bet.. sieviete trubas otrā galā - "Izviņite, ja ņičego ne poņala.. možete povtoriķ po russki?", un tāpēc seko otrais punkts..

2. vai man pasūdzēties attiecīgām instancēm par latviešu valodu attiecīgajā Preiļu X uzņēmumā?

Būtu es [info]Oblica, noteikti sacerētu kādu fantastisku sūdzības rakstiņu un iesniegtu pēc piederības.

Tātad - cepties vai nē - tāds ir jautājums?

Labi, ka ir jau piektdiena un šefs nav birojā :)

Piektdiena

Add to Memories Tell A Friend
Tas, ka šī Piektdiena pavisam noteikti nav Piektdiena tās klasiskajā izpratnē (pasaulē iestājies absolūts miers, par ko es atkal varētu pasūroties), tad izmantoju šefa prombūtnes privilēģijas un pusdienas pārtraukumu izmantoju, apciemojot māsu.

Reiz sensenos laikos, visu bērnību manī neviens neredzēja meiteni.. Biju izlieta tēva meita..

Šodien, sperot soli pār māsas dzīvokļa slieksni, saņemu komplimentus, ka es esot izlieta māte..

Un dumji kaut kā sanāk - ja kādreiz čortojos, ka esmu tik ļoti līdzīga tēvam, tad šodien sačortojos par to, ka es esot izlieta māte..

Nekādas taisnības šai saulē. Bu!
Powered by Sviesta Ciba