Māņticība par 3am. :
Pirmo reizi saskāros ar 3am [plkst. 3 no rīta] kā kaut ko nelāgu filmā "The Exorcism of Emily Rose". Tur 3am tika pieminēts kā the ultimate witching hour. Nu labi, to es piedomāju, bet pamatdoma bija, ka tā ir dēmonu un visādu elles mošķu playtime stunda ar domu paņirgāties par 3pm, kad, kāda teorija vēsta, Jēzus nomira pie krusta.
OK, lai jau.
Tālāk sekoja māsas teksts, ka kaut kur dzirdējusi, ka trijos no rīta cilvēka ķermenis ir visvājākais, tādēļ daļa patiesības varētu būt.
Tad tam pievienojās tēva teksts par viņa patēva lēkmēm, kas regulāri ieņēma vietu trijos no rīta. Vissmagākās lēkmes, that is.
Tad, vakar [vai varbūt tas jau bija aizvakar vai aizaizvakar?] es pamodos 3am ar drēbēm un ieslēgtu gaismu, jo biju atlūzis uz pāris stundām.
OK, tas ir tipiski.
Man gan nepatika doma, ka pulkstens rādīja ~3.05, bet lai jau. Tā nu es iztīrīju zobus, uzliku mūziku [The Doors?] un izslēdzu visas izslēdzamās apgaismes ierīcas [monitors & lampa, you know].
Tālāk sekoja nelāga sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Tāda kā klātesamības sajūta, ka kaut kas nelāgs ir atļāvies eksistēt manā istabā [manā!, jo manā istabā nekas nelāgs nedrīkst būt]. Anyways, es darīju visu, ko pašmācības ceļā biju iemācījies, lai tiktu no sajūtas vaļā, lai nepakļautos tai trauksmes sajūtai. Un man arī izdevās - nostrādāja miera plūsmas iedomāšanās un ieiešana tajā [never mind that].
Tā nu es nonācu līdz secinājumiem:
Jā, trijos no rīta ķermenis, visticamāk, arī ir visvājākais, jo tā teorētiski ir paredzēta tā stunda, kad cilvēks ir cieši aizmidzis un atjauno spēkus [vai arī kāda cita iemesla dēļ].
Par elles jautrībām - tikai tiem, kuri ir māņticīgi [pēc pašu izvēles vai medical condition].
Par savu jušanos reti neērti savā istabā -
pieņemot, ka eksistē dažādi dēmoni/nelabās enerģijas/whatever, es pats biju viņus piesaucis vai radījis;
pieņemot, ka mēs neesam māņticīgi, es pats biju pārlieku aizdomājies par 3am teorētisko ļaunīgo dabu un tas izpaudās uz maniem nerviem.
Jebkurā gadījumā, es pats to radīju. Un tā kā es pats to radīju, es pats arī ar to varēju tikt galā. Pat, ja eksistē tādi dēmoniņi/whatever, arī no viņiem es varu tikt galā ar domu palīdzību.
Don't think I'm superstitious in the level of nuts or anything for I am not. Es vienkārši pieņemu varbūtības, balstoties uz informāciju, kas man līdz šim brīdim ir piegādāta.
Jautru nakti !
For me - tonight I wont take the choice of being caught awake at 3am. It's easier this way :]
Pirmo reizi saskāros ar 3am [plkst. 3 no rīta] kā kaut ko nelāgu filmā "The Exorcism of Emily Rose". Tur 3am tika pieminēts kā the ultimate witching hour. Nu labi, to es piedomāju, bet pamatdoma bija, ka tā ir dēmonu un visādu elles mošķu playtime stunda ar domu paņirgāties par 3pm, kad, kāda teorija vēsta, Jēzus nomira pie krusta.
OK, lai jau.
Tālāk sekoja māsas teksts, ka kaut kur dzirdējusi, ka trijos no rīta cilvēka ķermenis ir visvājākais, tādēļ daļa patiesības varētu būt.
Tad tam pievienojās tēva teksts par viņa patēva lēkmēm, kas regulāri ieņēma vietu trijos no rīta. Vissmagākās lēkmes, that is.
Tad, vakar [vai varbūt tas jau bija aizvakar vai aizaizvakar?] es pamodos 3am ar drēbēm un ieslēgtu gaismu, jo biju atlūzis uz pāris stundām.
OK, tas ir tipiski.
Man gan nepatika doma, ka pulkstens rādīja ~3.05, bet lai jau. Tā nu es iztīrīju zobus, uzliku mūziku [The Doors?] un izslēdzu visas izslēdzamās apgaismes ierīcas [monitors & lampa, you know].
Tālāk sekoja nelāga sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Tāda kā klātesamības sajūta, ka kaut kas nelāgs ir atļāvies eksistēt manā istabā [manā!, jo manā istabā nekas nelāgs nedrīkst būt]. Anyways, es darīju visu, ko pašmācības ceļā biju iemācījies, lai tiktu no sajūtas vaļā, lai nepakļautos tai trauksmes sajūtai. Un man arī izdevās - nostrādāja miera plūsmas iedomāšanās un ieiešana tajā [never mind that].
Tā nu es nonācu līdz secinājumiem:
Jā, trijos no rīta ķermenis, visticamāk, arī ir visvājākais, jo tā teorētiski ir paredzēta tā stunda, kad cilvēks ir cieši aizmidzis un atjauno spēkus [vai arī kāda cita iemesla dēļ].
Par elles jautrībām - tikai tiem, kuri ir māņticīgi [pēc pašu izvēles vai medical condition].
Par savu jušanos reti neērti savā istabā -
pieņemot, ka eksistē dažādi dēmoni/nelabās enerģijas/whatever, es pats biju viņus piesaucis vai radījis;
pieņemot, ka mēs neesam māņticīgi, es pats biju pārlieku aizdomājies par 3am teorētisko ļaunīgo dabu un tas izpaudās uz maniem nerviem.
Jebkurā gadījumā, es pats to radīju. Un tā kā es pats to radīju, es pats arī ar to varēju tikt galā. Pat, ja eksistē tādi dēmoniņi/whatever, arī no viņiem es varu tikt galā ar domu palīdzību.
Don't think I'm superstitious in the level of nuts or anything for I am not. Es vienkārši pieņemu varbūtības, balstoties uz informāciju, kas man līdz šim brīdim ir piegādāta.
Jautru nakti !
For me - tonight I wont take the choice of being caught awake at 3am. It's easier this way :]
Comments
|
Vienreiz ilgi nevarēju aizmigt.
Pēc kāda laba laika grozoties no vieniem sāniem uz otriem sāku laisties murgainā snaudā. Par ko tie murgi bija, neatceros, bet zinu, ka nekas patīkams tas nebija. Un tad vienā brīdī pārņēma sajūta, ka mani kāds žņaudz.
Tā kādu laiku pamocījos, tad pēkšņi sajutu tādu kā dūrienu kaklā un pamodos.
Nu gluži tieši trīs naktī nebija, bet padsmit minūtes gan.
Pēc kāda laba laika grozoties no vieniem sāniem uz otriem sāku laisties murgainā snaudā. Par ko tie murgi bija, neatceros, bet zinu, ka nekas patīkams tas nebija. Un tad vienā brīdī pārņēma sajūta, ka mani kāds žņaudz.
Tā kādu laiku pamocījos, tad pēkšņi sajutu tādu kā dūrienu kaklā un pamodos.
Nu gluži tieši trīs naktī nebija, bet padsmit minūtes gan.
ūja, ja tā padomā, es ar ap 3iem esmu modusies augšā. un tas ir tas tumšākais laiks šķiet, nu mēness jau noriet, saule vēl neuzlec. laikam.
3am (vai drīzāk - no kādiem pustrijiem līdz četriem-puspieciem) ir tas klusākais. Droši vien kāda statistiskā miega mediāna.
Ir kluss. Trolejbusi vairs nekursē, tramvaji - tikai zinātājiem noķeramos laiko, oficiālo dežurējošo nav.
Ja esi nomodā, nomodā esi tikai tu.
Un tāda vientulības sajūta ir biedējoša. Tās domas, kuras parasti padzen citu klātbūtnes apziņa uzlien virspusē.
Pievieno tam hipnogogās halucinācijas (pat ja tev izdevies sev iestāstīt, ka nejūties miegains, nav garantijas, ka organisms tev patiešām piekrīt) - un lūdzu, materiāla spokiem vairāk nekā pietiekami.
Ir kluss. Trolejbusi vairs nekursē, tramvaji - tikai zinātājiem noķeramos laiko, oficiālo dežurējošo nav.
Ja esi nomodā, nomodā esi tikai tu.
Un tāda vientulības sajūta ir biedējoša. Tās domas, kuras parasti padzen citu klātbūtnes apziņa uzlien virspusē.
Pievieno tam hipnogogās halucinācijas (pat ja tev izdevies sev iestāstīt, ka nejūties miegains, nav garantijas, ka organisms tev patiešām piekrīt) - un lūdzu, materiāla spokiem vairāk nekā pietiekami.
(Reply to this) (Thread)
Nevar noliegt arī to, ka ap to laiku ķermenis ir visvājākais, jo, samērā ir dzirdēts pietiekami par lēkmēm, pamošanām no galvassāpēm utt. starp 3am un 4am.
Un, ja lēkmes notiek utt., spoku/nešķīsteņu pamatojošā materiāla vēl vairāk.
Un, ja lēkmes notiek utt., spoku/nešķīsteņu pamatojošā materiāla vēl vairāk.
(Reply to this) (Parent)