Comments
|
kaut kādām minimālām bailēm tomēr jābūt. kaut vai pašsaglabāšanās instinkts. man liekas, cilvēks, kurš ne no kā un ne par ko nebaidās, ir baiss.
(Reply to this) (Thread)
for some people - there is no devil inside.. maybe outside, maybe somewhere nearby but not inside..
tev tiešām šķiet, ka cilvēks, kurš ne no kā un ne par ko nebaidās, varētu būt bīstams?
tev tiešām šķiet, ka cilvēks, kurš ne no kā un ne par ko nebaidās, varētu būt bīstams?
bet vai tad tāds cilvēks uzreiz ir harmonijā? pie tam - es tādam variantam vispār neticu ;) viņam kaut vai ir bail baidīties.
varbūt cilvēkam var nebūt baiļu tikai tad, kad viņš ir harmonijā ;)
tādēļ, ja viņam nav baiļu, viņš noteikti ir harmonijā
es gan ticu, ka ir iespējams nebaidīties ne no kā.
tādēļ, ja viņam nav baiļu, viņš noteikti ir harmonijā
es gan ticu, ka ir iespējams nebaidīties ne no kā.
es tā neuzskatu. manuprāt baiļu iztrūkums liecina par neveselīgu personību ;P
(Reply to this) (Parent)
|
vai tas, ka viņš ne no kā nebaidās nozīmē, ka viņš ir harmonijā ar visu un visiem? es drīzāk teiktu, ka viņam nav robežu. viņš var pilnīgi brīvi rīkoties un tas mani baida.
ja nu tieši bailes rada cilvēkos ļaunumu? tādā gadījumā cilvēks bez bailēm nespētu atrast nekādu iemeslu kādam darīt ļaunu..
iemesls to nedarīt ir kaut vai tas, ka nav iemesla to darīt ;D
cilvēki pamatā ir slinki jeb - uz evolūciju tendēti. jo, ja nebūtu cilvēku vēlme darīt mazāk, viņi noteikti nebūtu sākuši izmantot akmeņus un nūjas ;P
cilvēki pamatā ir slinki jeb - uz evolūciju tendēti. jo, ja nebūtu cilvēku vēlme darīt mazāk, viņi noteikti nebūtu sākuši izmantot akmeņus un nūjas ;P
jā, bet.. nu.. a vot kāds tevi šausmīgi nokaitina.. nu līdz ārprātam. bez bailēm ir lielāka iespēja, ka tu viņu nogalināsi vai smagi ievainosi. bailes arī rada noderīgas robežas. sabiedrībai noderīgas vairāk gan, nekā indivīdam, bet tomēr.
to, ko iz to brīdi gribēsies, protams. tas anyway nenotiks tuvākajos gados & tad jau redzēs, kas vēl būs palicis nedapētīts ;)
the same here ;D
man liekas, ka mums ir maz par ko runāt, jo visās jautrajās lietās mēs jau tāpat esam vienisprātis. pie tam - neesam no baigi runīgajiem anyway.
man liekas, ka mums ir maz par ko runāt, jo visās jautrajās lietās mēs jau tāpat esam vienisprātis. pie tam - neesam no baigi runīgajiem anyway.
|
nu ja pieņemam, ka visu ļauno, ko mēs daram, mēs daram aiz bailēm, tad jā. bet varbūt reizēm mūsu pašu ļaunums nevis bailes ir tas, kas liek aplami rīkoties..
hmm.. kādēļ tev šķiet, ka cilvēkam ļaunums ir dabīga parādība?
lai nu kā, man joprojām ir doma, ka cilvēks, kas ir sasniedzis stāvokli, ka nebaidās ne no kā, nevar rīkoties ļauni, jo, lai tādu stāvokli sasniegtu, ir sakārtojis savu iekšējo pasauli, līdz ar to arī novērsis visas ļaunuma saknes.
lai nu kā, man joprojām ir doma, ka cilvēks, kas ir sasniedzis stāvokli, ka nebaidās ne no kā, nevar rīkoties ļauni, jo, lai tādu stāvokli sasniegtu, ir sakārtojis savu iekšējo pasauli, līdz ar to arī novērsis visas ļaunuma saknes.
(Reply to this) (Parent)
iespējams, ka pilnīgs baiļu sajūtas zudums var būt arī harmonijas izpausme, bet, cik man nācies pieredzēt, tā biežāk ir īpašas disharmonijas pazīme -- cilvēks var staigāt pa naža asmeni un savas bailes no sekām deleģē tiem, kam viņš ir svarīgs. tādos gadījumos šī bezbaiļu vienalzība ir baisa.
es nedomāju, ka to var definēt, kā pilnīgu baiļu neesamību.. viņš visticamāk baidās dzīvot normāli. protams, viņš neatzīs, ka baidās vispār no kaut kā, viņš vienkārši dzīvos tā, lai varētu neizjust savas bailes pārlieku manāmi.
es savukārt apšaubu, ka te runa ir par bailēm.
ja sistēma rodas kļūda un izdzēš konkrētu funkciju (bailes), tas vēl nenozīmē, ka sistēma "baidās" funkcionēt normāli. eksistenciālā psihoterapija (ar Žana Pola Sartra karogu avagnardā) šādas nobīdes skaidrotu ar izvēli, tātad gana mērķtiecīgu noslēgšanos no pasaules, izslēdzot noteiktas realitātes, taču šādas konkrētas "izvēles" saistība ar bailēm vēl ir jāpierāda. ir taču arī citi stimuli.
ja sistēma rodas kļūda un izdzēš konkrētu funkciju (bailes), tas vēl nenozīmē, ka sistēma "baidās" funkcionēt normāli. eksistenciālā psihoterapija (ar Žana Pola Sartra karogu avagnardā) šādas nobīdes skaidrotu ar izvēli, tātad gana mērķtiecīgu noslēgšanos no pasaules, izslēdzot noteiktas realitātes, taču šādas konkrētas "izvēles" saistība ar bailēm vēl ir jāpierāda. ir taču arī citi stimuli.
(Reply to this) (Parent)