lst

iespējams, ka pilnīgs baiļu sajūtas zudums var būt arī harmonijas izpausme, bet, cik man nācies pieredzēt, tā biežāk ir īpašas disharmonijas pazīme -- cilvēks var staigāt pa naža asmeni un savas bailes no sekām deleģē tiem, kam viņš ir svarīgs. tādos gadījumos šī bezbaiļu vienalzība ir baisa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nedomāju, ka to var definēt, kā pilnīgu baiļu neesamību.. viņš visticamāk baidās dzīvot normāli. protams, viņš neatzīs, ka baidās vispār no kaut kā, viņš vienkārši dzīvos tā, lai varētu neizjust savas bailes pārlieku manāmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es savukārt apšaubu, ka te runa ir par bailēm.

ja sistēma rodas kļūda un izdzēš konkrētu funkciju (bailes), tas vēl nenozīmē, ka sistēma "baidās" funkcionēt normāli. eksistenciālā psihoterapija (ar Žana Pola Sartra karogu avagnardā) šādas nobīdes skaidrotu ar izvēli, tātad gana mērķtiecīgu noslēgšanos no pasaules, izslēdzot noteiktas realitātes, taču šādas konkrētas "izvēles" saistība ar bailēm vēl ir jāpierāda. ir taču arī citi stimuli.

(Reply to this) (Parent)