lst

Nebūs - nebūs :) Tātad nebūs..
mana zīve sastāv no sajūtām. Nevis prāta. Ir it kā iekšējs 'vadītājs', kas nosaka, kā un ko darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jauki :)
Man gan dzīve sastāv vairāk no prāta, jo ir aizdomas, ka iekšējais "vadītājs" nav īpaši prātīgs ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizdomas jau arī ir prāts :))) Tas viss ir prāts..
Reizēm daudz svētīgāk ir ļauties. Vienkārši ļauties sajūtām, priekšnojautām, intuīcijai :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baidos no sliktas iedzimtības, kas varētu ietekmēt to virzienu, kur šīs sajūtas un intuīcija mani varētu aizvest..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī baidīties ir prāts :))) ne jau es to esmu izdomājusi :) tā viņš i.. ja sajūta, ka vajag ļauties un notik, tātad vajag.. bet, ja ir sajūta, ka risks un nevajag ,tad nevajag.
Patiesībā cilvēks daudz ko sarežģī.. Daudz kas ir dikten vienkārši..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, iespējams..
Bet kamēr neesmu pats nonācis līdz domai, ka iekšējā sajūta ir nekļūdīga un jāklausa, atļaušos nepiekrist. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau minēju- cilvēks aug caur izpratni vai caur ciešanām :)))
un, protams, mācāmies mēs tomēr caur savām kļūdām. reti esam tik gudri, lai vērtētu svešus.
tomēr - ieklausies tomēr vairāk intuīcija, sirdsapziņā.. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sveši pieļauj kļūdas, balstoties uz citiem iemesliem, loģiski, ka mēs mācāmies no savējām, jo vismaz varam izskaidrot kādēļ tās pieļaujam.
Es nezinu par intuīciju vai sirdsapziņu - nešķiet, ka tās kādreiz būtu ar mani runājušas.. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, jā, tur jau tā lieta, ka savējām kļūdām varam rast iemeslu, bet svešām - ne vienmēr arī vēlamies..
Novēlēšu, lai tomēr intuīcija un sirdsapziņa sāktu runāt, jo tas ir tā vērts.. ;)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oponēju attiecībā uz izteikumu par sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavas tiesības. Sirdsapziņa var arī klusēt un ļaut iet postā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sirdsapziņa man nešķiet kā iekšēja apziņa, bet gan kā kaut kas ieaudzināts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedaudzinātais arī ir Dievišķais :) Vai tad vecāki, piemēram, nav Dievišķi? Tava ģimene, priekšteči. Ne jau viss. Bet būtība. Ģenētika.
Ir ētika, estētika, pieklājība, principi, mode, stils, virziens, priekšnoteikumi, laikmets, paradumi - tas ir ar prātu, tas ir iemācīts. Bet ir ļoti daudz paradumu, kas nāk no Augšas, kas ir jāatrod un jāpielieto. Nu jā, ir taču daudz cilvēku, kam to nevajaga.

(Reply to this) (Parent)

manuprāt, tieši tā sauktā sirdsapziņa grauj un destrukturizē cilvēku. jo būtībā tā lielākoties ir vienkārši vainas apziņas radīšana un pārmetumi sev, kas ir visnotaļ traumējoši psihei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet manuprāt tieši sirdsapziņa ir tā mēraukla, kas nosaka, kas ir pieļaujami un kas ne.
grauj prāta normas - sabiedrībā, draugiem u.c. tā ir pieņemts, tā ari darīšu. nevis sākotnēji ielūkoties sevī.
psihei traumējoši ir graut savu būtību, neieklausoties sirdsapziņā. sirdsapziņa ir soģis, kas izšķir, kas nosaka, kas pasaka priekšā. tikai jāmāk ieklausīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.. nezinu vai tā ir sirdsapziņa, bet man vienkārši ir daži principi, kuriem nekāpju pāri. Bet vispār - man ir vienalga par citiem, ko viņi dara vai nē - precīzāk - tas noteikti nebūtu iemesls, lai es pats ko tādu darītu. Es vienkārši daru ko gribu.

(Reply to this) (Parent)