lst

O, jā, tur jau tā lieta, ka savējām kļūdām varam rast iemeslu, bet svešām - ne vienmēr arī vēlamies..
Novēlēšu, lai tomēr intuīcija un sirdsapziņa sāktu runāt, jo tas ir tā vērts.. ;)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oponēju attiecībā uz izteikumu par sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavas tiesības. Sirdsapziņa var arī klusēt un ļaut iet postā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sirdsapziņa man nešķiet kā iekšēja apziņa, bet gan kā kaut kas ieaudzināts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedaudzinātais arī ir Dievišķais :) Vai tad vecāki, piemēram, nav Dievišķi? Tava ģimene, priekšteči. Ne jau viss. Bet būtība. Ģenētika.
Ir ētika, estētika, pieklājība, principi, mode, stils, virziens, priekšnoteikumi, laikmets, paradumi - tas ir ar prātu, tas ir iemācīts. Bet ir ļoti daudz paradumu, kas nāk no Augšas, kas ir jāatrod un jāpielieto. Nu jā, ir taču daudz cilvēku, kam to nevajaga.

(Reply to this) (Parent)

manuprāt, tieši tā sauktā sirdsapziņa grauj un destrukturizē cilvēku. jo būtībā tā lielākoties ir vienkārši vainas apziņas radīšana un pārmetumi sev, kas ir visnotaļ traumējoši psihei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet manuprāt tieši sirdsapziņa ir tā mēraukla, kas nosaka, kas ir pieļaujami un kas ne.
grauj prāta normas - sabiedrībā, draugiem u.c. tā ir pieņemts, tā ari darīšu. nevis sākotnēji ielūkoties sevī.
psihei traumējoši ir graut savu būtību, neieklausoties sirdsapziņā. sirdsapziņa ir soģis, kas izšķir, kas nosaka, kas pasaka priekšā. tikai jāmāk ieklausīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.. nezinu vai tā ir sirdsapziņa, bet man vienkārši ir daži principi, kuriem nekāpju pāri. Bet vispār - man ir vienalga par citiem, ko viņi dara vai nē - precīzāk - tas noteikti nebūtu iemesls, lai es pats ko tādu darītu. Es vienkārši daru ko gribu.

(Reply to this) (Parent)