Gād! Piešķir kaut ko vīrietim - brēks par ļauno vīriešu sazvērestību, piešķir kaut ko sievietei - atkal nav labi. Feminisms ir kaut kāds globāls PMS.

Negribu gan pārspīlēt ar čīkstēšanu, izpaužot uz āru visu to, kas pēdējās nedēļas laikā krājies un krājies, bet nu šis bija pēdējais piliens - nopirku piecus gaļas pīrādziņus pusdienām, tagad, bada mākta, sāku meklēt. Nav! Atstāju veikalā vensparāvis!

Ta, protams, nomāc lielo prieku par jaunajiem čigānsvārkiem*, ar kuriem varēšu tēlot betmenu.

*nosacīti čigānsvārkiem, jo nāk no Ahmadabādas, kas atrodas Gudžerat reģionā Indijā.

Ā vēl es iegādāju lietuviešu sarunvalodas vārdnīcu. Diezgan bezjēdzīga gramata - 2/3 ir visādu jautājumu. Kāds labums uzdot lietuvietim jautājumu, ja es neesmu spējīga sajēgt, ko šams atbild. Un vēl tur ir būtisks (angļu valodas skolotāja šobrīd pieredz kā uzplaukst slotaskāts) izrunas ķeburu iztrūkums - ļoti skaisti, ka šamiem ir tie ķekši augš un apakš burtiem - a ko ar tādiem darīt vvz. Vēl no franču valodas laikiem atceros, ka to virsburtaķekšu izruna atšķiras pat pēc slīpuma virziena.

Droši vien dzīvotu savu dzīvi pilnīgi bez naida sajūtas, ja nebūtu tāda lieta kā rīts. No rītiem visu tik šausmīgi ienīstu! Kašķīgi cilvēki ir kaitinoši, uzspēlēti mundrie cilvēki ir vēl kaitinošāki, es pati sev esmu kaitinoša, laiks ir kaitinošs, mūzika ir kaitinoša, dziedošie putni ir kaitinoši, laika apstākļi (da jeb kādi) ir kaitinoši. Un visu laiku gaidu, kas nāks kā pēdējā pile, lai es sāktu skraidīt apkārt ar cirvi!
Es nejūtu garšu, es nejūtu smaržu, neatšķiru karstu no auksta. Reakcija, kustību koordinācija un līdzsvars ir galīgā pakaļā.
Kamdēļ tādas mokas!
Vienīgais veids kā izvairīties ir pamosties pašai nevis no kaut kāda modinātāja "bīp-bīp" vai pavasara rīta saules acīs.

Reizēm tik ļoti kaitina visi tie море по колено, горы по плечо dabasdraugi, kuru uzskati aprobežojas ar mērenu stulbību. Tā pretīgā, tik ļoti pazīstamā "mēs esam pārāki, jo kaut kam ticam" attieksme. Daba nav dievs, dievs ir cilvēku izgudrojums! Daba nepieņems "pazudušo dēlu" atplestām rokām, tikai tāpēc, ka viņš atkal tic. Ir tāda lieta kā evolūcija, kas nodrošina to, ka cilvēcei nebūs otras iespējas tikt atpakaļ pie dabas. Un tas, ka kāds dzīvo pēc, no pirksta izzīstiem, dabas likumiem automātiski negarantē piekļuvi lielajiem dabas noslēpumiem un nenozīmē, ka cilvēks tūlīt sāks just zemestrīču tuvošanos vai iegūs imunitāti pret aids, encefalītu un citām cilvēku kaitēm.
Un kāda velna pēc kļūstot par "dabas draugu" cilvēki atsakās no gaļas un kļūst par veģetāriešiem? Tas ir dabiski? Ak jā, nav nekā dabiskāka par cūku, kas pārtiek tikai no zīlēm un atsakās ēst aizgaldā netīšam iekritušu vistu! Gaļas ēšana nav nedabīga, ja tā būtu nedabīga nebūtu visēdāju un gaļēdāju, bet viņi IR, jo daba tos ir radījusi!
Nemaz nerunājot par to liekulīgo cīņu ar progresu. Progress ir ļoti, ļoti ļauns un nevēlams, izņemot, protams, medicīnu, jo tā ir vajadzīga, lai uzturētu pie dzīvības tos, kam daba vēlējusi nomirt. Tas ir tik ļoti dabiski, ka visiem ir tiesības dzīvot.*

*Sarkasms, ja kāds to vēl nav sapratis.

Un lielais RRRRRRR par to, ka šogad Eiropas čempionāts daiļslidošanā ir Igaunijā!
Vēl lielāks RRRRRRR par to, ka biļetes bija izpirktas jau novembrī.
Snif,... kā katrā olimpiskajā gadā atgriežas visi lielie stāri (izņemot Jaguģinu, kurš droši vien ir par vecu) un ir pat viens mūsējais (kas ir ārkārtīgs zomg, jo kā zināms visi kārtīgi vīrieši Latvijā spēlē hokeju nevis daiļslido).

Gribēju kaut ko rakstīt, bet aizmirsu ko. N. Naumanis mani izsita no sliedēm, jei bogu nožņaugtu to onkuli - viņš nodirš pat tās filmas, kuras viņam patīk. Rada baismu iespaidu par kritiķiem kā tādiem.

Jā, blakusdobuma iekaisums ir tieši tas, kā man vēl pietrūka pilnai laimei. Kašķīgums un ļaunums sit augstu vilni - ceru, ka visi reiz pamodīsies miruši (tieši tā visi - sākot ar slinkām medmāsiņām un beidzot ar izklaidīgiem pasniedzējiem).

Cenšos saglabāt nervus, skatoties vecas filmas:
The Hunger 1983 Ja Bovijs zeķubiksēs (Labirintā) ir kruta, tad Bovijs kā vampīrs ir vēl kurtāk žēl tik, ka tik ātri atstiepjas, bet filma skaisti nofilmēta, tā vien gribējās visu laiku pauzēt un skrīnšotot un beigu galā piekārt jaunus aizkarus, kas vējā skaisti plīvotu.
Amadeus 1984 Saljeri ("everybody liked me... I liked myself..") ir vienkārši kruts un Mocarta neirotiskie smiekliņi ir mazāk kruti, bet tomēr kruti.

Visbriesmīgākā cilvēku tendence ir veidot visādas shēmas, sistēmas un mākslīgas kārtības. Es māku domāt, jel! Uzgrūdiet tos savus siloģismus kādam, kas nemāk izdarīt secinājumus! Es jau paredzu ar ko tas beigsies - es sākšu funkcionēt kā mehānisms un zaudēšu to atlikušo, tējas karotē satilpināmo, emociju spektru, jo kā teicis Pareto emocijas ir neloģiskas, tamdēļ izskaužamas pašā saknē. Es pat iekalu Kanta kategorisko imperatīvu, un viņš nedzēšas ārā - tā pat kā bērnībā izdomātie vistu vārdi un citas nevajadzīgas, un nekur neizmantojamas lietas.

Rrr, te nu bija aizbraukšu uz mežu! Stulbie sēņotāji! Es varu derēt, ka uz katru sēni tur ir apmēram 10 sēņotāju! Un tas nekas, ka es braucu uz "ļauno" mežu cerībā ieraudzīt seškājainu stirnu vai dzērvi ar diviem knābjiem. Arī sēņotāji tieši uz turieni brauc!
Visas tās tantiņas, kas no rītiem uz perona klāsta, ka tā bojātā konteinera atvilkšana uz Olaini esot slīpēto rīdzinieku plāns, kā apindēt visu pilsētu un tikt pie jaunām dzīvojamajām platībām; sēņošanai izvēlas tieši mežu pie ķīmiskās izgāztuves.

Nav jēgas klausīties tajās "kurš putniņš agri ceļas" stulbībās. Agri celties ir dzīvībai bīstami! Rīta miegainumā gandrīz izsitu aci pret galda stūri (labi, ka biju pusaizmigusi savādāk to dzirdētu arī pirmajā stāvā). Acs ir uzpampusi un lillīgi zila, vūhū gaidu, kad tas zilums paliks zaļš.

Ak jā, gribu tutorialus gōōōtisko ēnu uzklāšanā, jo mani neiepriecina "vardarbība ģimenē" komentāri trīsreiz dienā.

Vai šai patērētāju sabiedrībai pat zivis ir jāimportē? Plauktos stāv vienas vienīgas pangasijas un nototenijas! Kur palikušas karpas, līdakas un visparastākās reņģes?!

Kā mani tracina jaunā* plīts! Lai ko arī es tur lieku iekšā viss dzīvoklis sāk smirdēt pēc deguma! Pat neskatoties uz to, ka tā ir tikko iztīrīta no jebkā, kas tur varētu būt palicis no iepriekšējās reizes. Es drīz ņemšu piemēru no vecāsmātes un sākšu tur glabāt sērkociņus, kafijas pupiņas un "Prīmas" cigaretes.
Vismaz labi, ka galarezultāts nesanāk piededzis.

*nosacīti jaunā, šeit atrodas jau kādus gadus 2-3, bet salīdzinājumā ar priekšgājēju ir ļoti jauna.

upd. Oi atsaucu savus protestus, galarezultāts ir nepieklājīgi labs. Manuprāt to vajadzētu mumificēt un novietot mauzolejā blakus Ļeņinam.

Vajag pārstāt lasīt ēdamproduktu sastāvu - no tā labāk nepaliek. Galu galā ne es skaitu kalorijas, ne ievēroju baigi veselīgo dzīvesveidu, vienkārši gribas zināt, kas tur iekšā.
Un tagad es nevarēšu normāli uzcept picu, jo sierā ir lizocīms!
Lizocīms!!!
Es varēšu griezt šķēlītes un likt pie pušumiem!
Vai es esmu vienīgā, kam liekas, ka siers ir dzeltens, jo tam liek klāt olas?
Ar sieru laikam ir tā pat kā ar santaklausu - kaut kad sen, sen bija kaut kāds svētais Nikolajs, bet tagad tas ir vienkārši resns onkulis sarkanā mētelī.