Grrr! Kad es beidzot esmu pakļāvusies spiedienam un sākusi subscribot last.fm, par spīti savam lielajam riebumam pret to iestādījumu, izrādās, ka drīzumā viņi klapē ciet iespēju klausīties loved tracks radio! Kāda velna pēc es pēdējos piecus gadus esmu pavadījusi cītīgi atzīmējot krutās dziesmas??? Lai dabūtu pilnu sākumlapu ar nejēdzīgām sirsniņām???

Aber to, ka klausīties kopējo taga radio ir debīli es atklāju jau pirmajā bezmaksas lietošanas nedēļā - jo ir cilvēki ar jauku humora izjūtu, kas Britniju Spīrsu ietago kā neofolku -_-

Tas beidzot ir izdarīts!
Krimināllikuma izvarošanas pantā kā cietušais ir iekļauts arī vīrietis un kā subjekts sieviete.
Куда мир катится?!
Mums kā klasiski mācītiem cilvēkiem acis kvadrātā un jautājums KĀ PIE VELNA TO VAR DABŪT GATAVU??? Jo tikko kā ir kaut kāda zāļošana vai siešana tā ir pretdabiskais veids (tāpēc, ka to, kam jābūt dabiski panāk pretdabiski).
Otrāmkārtām - kā to pierādīt? Trešāmkārtām - kā ir ar to pabaigtību un citām fiškām, kas ļoti sīki jāapraksta visādos augstākās tiesas senāta lēmumos, lai citi tad var uz nebēdu atsaukties.

Pilnīgs Pi*ģec. Kad reiz cilvēki sapratīs, ka visu nevajag pāramerikanizēt!

p.s. jā un gribas moments vēl jo projām tajā pantā nav nostiprināts.

Man jau likās, ka lielā krīze būs kaut bišķi pamainījusi šīs patērētāju sabiedrības tikumus, bet nē... Viss tā pat kā Artavs reiz rakstīja:
Nu bez pūra māsu prec,
Ņem kā tiko radītu.
Sakiet kāda velna pēc
Lai vēl viņa adītu?

Man ir jauns kaimiņš. Vēl nav pagājis pat mēnesis, bet es viņu jau ienīstu. Nepietiek ar to, ka urbšana sākas astoņos no rīta, šorīt viņš repa pavadījumā gāza arā sienas. Tā vien gribas piezvanīt pie durvīm un iespert viņam pa...
Grrr! Pilnīgs zipedī-dū-dā!

Kas man nepatīk visādu dokumentu iestāžu, banku, ārstu, teātru, kino, izlaidumu etc apmeklēšanā ir tas, ka kāds vienmēr pamanās atvilkt līdzi nejēgā bļaujošu bērnu, kas liek sajusties tā it kā es piedalītos cūkas kaušanā. Jā, jā, man nav "mātes instinkta", es pat to "uķi puķi, usi susi, awww viņš man iesvieda ar akmeni, vai nav mīļli ^_^" neuzskatu par mātes instinktu, bet vienkārši klaju stulbību. Neaudzināti bērni un viņu vecāki man riebst tik pat ļoti kā neaudzināti mājdzīvnieki un to saimnieki.

Ak, kā man patīk, ka Viļņai uz nākošo ceturtdienu windguru paredz +15 grādus, vēju un protams lietu ^_^. Vai vēl kāds uzdrošināsies teikt, ka es neesmu sliktā laika ragana?

Meibī jānopērk zaļi gumijas zābaki... vai zaļa gumijas laiva...

Vārds ar ko mani šodien var izvest - stabīli

Kaukt: "Izslēdziet kāds šo elli!!!" mani attur doma, vai varbūt vieds nākotnes redzējums, ka MJR es to vēl nožēlošu, jo ж***й чую, ka rudens iestāsies tik pēkšņi, ka nāksies tīties visās līdzi paņemtajās parpalās un tas nelīdzēs, jo līs tas pretīgais rudens pūdētājs, kas iesūcas līdz kauliem.

Ir visādas maldinošas reklāmas (uzsmērē šito krēmiņu uz sejas un būsi jaunāka, apēd šito riebīgo cepumiņu un būsi divreiz tievāka), bet visbriesmīgākās ir tās, kur jaukas mājsaimnieces uzpilina uz švammes vienu pilienu kaut kāda ciff un льогким движением руки pārvērš netīru vannu mirdzoši baltā vannā. Gribētos satikt kādu no tiem reklāmistiem, kas kaut ko tādu taisa, lai ievilktu pa ausi ar slapju švabru. Jo īstenībā ir jāizgāž pus pudele tās draņķības un stundu jāberž ar veco labo birsti, un beigās cilvēks ir pārguris un apdolbījies ar ķīmiskiem tvaikiem, bet vanna nav ne tuvu mirdzošajam baltumam.

Visnejēdzīgākā filma, ko man nācies redzēt pēdējā laikā viennozīmīgi ir Дневной дозор. Un vainīgs nav tikai absolūti paredzamais sižets šizets, bet arī režisors (pasakiet viņam kāds, ka asins piļu lēnie tuvplāni un palēnināta stikla šķaidīšana izgāja no modes ar Matriksu) un aktieri (cik izmisušam ir jābūt lai ņemtu par aktrisi Žannu Friski?! Žannu Friski!!!!).
Salīdzinājumā ar šito, tai filmai par lidojošo volgu vajadzētu piešķirt oskaru.

Kašķīgums laikam ir izskaidrojams ar to, ka laukumiņā blakus mājai ir ieparazitējis cirks un man visu cauru dienu jāklausās deklamēšanā un popsā. Visbiežāk skan tā kaitinošā Muse dziesma, tā vien liekas ka dzīvoju blakus ļoti lētam striptīza klubam vai nez... vietējais amatieru teātris uzved skroderdienas silmačos Krēslu.

Argh! Ja es vēl kādreiz ielaidīšos kādās nebūt darīšanās ar dangusu variet mani NOŠAUT! Worst customer service EVER! Tāda sajūta, ka nevis es viņiem dodu naudu, bet mēģinu izspiest kredītu par miljonu. Ar visādiem e-bay fruktiem esmu saskārusies, bet visi (VISI) uz jautājumiem atbild 12 h laikā, bet preci izsūtā trīs dienu laikā un pofig - vasara, ziema, hanuka vai ramadāns!

Vēl burvīgs ziņojums. Jeb ar ko nodarbojas pasniedzējs, kad nelabo/pazaudē manus mājasdarbus (varētu domāt, ka te sekos kaut kādu juridisku peripētiju apraksti, bet - figvam) - lasa cibu un raksta filozofiskas pārdomas par rupeklībām. Nez vai šis raksts man dod tiesības aiziet pie viņa uz konsultācijām un nosaukt par P***i, jo kā rādās šams ir pakāsis jau OTRO manu mājasdarbu! Tīri vai rokas niez pārkāpt principus un iekomentēt Delfos.

Ir cilvēki, kurus var izvest jaucot "ka" un "kad" pielietojumu. Mani laikam vēl vairāk par "likumu" un "likumdošanas" jaukšanu var izvest vienīgi šablonismi kinō. Ir taču tik daudz veidi kā kaut ko parādīt, kāpēc jāizvēlas tas, kurš ir jau visvairāk nodrāzts? Piemēram, ļaunie tēli, kas klausās klasisko mūziku. Ja man iedotu latu par katru reizi, kad man jāskatās uz neonacistiem, kas klausās Vāgneru un skapī glabā lampu ar cilvēkādas abažūru, es būtu miljonāre.

Pēdējā laikā izjūtu baigo empātiju pret tām datorspēlēm, kur kaut kāds mistisks varonis skrien un šauj/kapā visus smalkos gabaliņos (nu tur visādi RPG un FPS), jo liekas, ka man sanāk darīt tieši tā pat. Protams, ne jau tiešā nozīmē ( jo ir ļooooti maz sieviešu, kas sev izvēlas mass murderer karjeru). Atliek vien aiziet pie kāda pēc padoma, lai saņemtu kaut kādu quest(u) "aizej tur nezinkur, atnes to nezinko" stilā, un jebkura aprunāšanās ar cilvēku izvēršas asiņainā duelī par to, ko es esmu vai neesmu darījusi. Tā nu cilvēks turpini vien skriet no viena Rīgas gala uz otru, piegādājot apburtus spriedumus un kaldinot maģiskus atzinības rakstus (par ko, protams, neviens nemaksā!).

Jā, un ja rīt būs tik pat auksts laiks, es vilkšu šņorzābakus un biezo mēteli. Pietiek vilkt kleitiņas, garos svārkus, zandales un izlikties, ka ārā ir va-sa-rrrrr-aaaaa. +10 grādi ir un paliek +10 grādi kā ziemā tā vasarā.

Un tagad viņi stāsta, ka biļetes man varot tikai rezervēt. Tad KĀDA velna* pēc jāraksta mājaslapā, ka var nopirkt caur PayPal. Nelāgas aizdomas, ka ir saradusies birokrātija, divus gadus atpakaļ, pat pēdējā pārdošanas dienā, ieraksti eiriku summu, saķēksē vajadzīgo, ieraksti epastu un nākamajā dienā izsūta biļeti. Kam tur vēl visādas shēmas un mikroshēmas.

* Droši vien tāpēc, ka šogad ir velna tematika, mums būs jāizcieš 7 elles loki, lai nonāktu līdz tam pasākumam.

Jau ir apnikušas tie ziņu sižeti no sērijas "ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt...", bet NENOTIEK, un nenotiks vēl ilgi! Mēs ātrak tiksim vaļā no kaitinošajām līgodziesmām, kā no pirsvēlēšanu reklāmām vsās malās.

Kā man riebst visādas organizēšanas.

Kārtējo reizi kašķis piebaksta pie sāna, jo reizēm liekas, ka internetā var atrast visus sūdus no a-z, bet konkrētā brīdī vajadzīgas mūzikas vienkārši nav, piemēram, pieklājīgas kvalitātes Deine Lakaien 2nd sun akustiskās versijas (jo savādākā veidā tas darbs nav ievērības vērts).

"(..), и возьми спрей от комаров для себя и Вудика. Н."
Pilsētā visi pretodu līdzekļi ir izpirkti. Nav neviena paša! :/

Ellīga diena! LU ir viens riktīgs mazohistu iestādījums - par pusotru tūkstoti gadā tevi izčakarēs pēc pilnas programmas.
Žēl, ka pa e-pastu nevar aizūtīt vēstuļbumbas, varbūt tad L.L. kādu izlasītu. Sāku saprast tos studentus, kas lec ārā pa logiem un iet slīcināties kanālā, lai pievērstu pasniedzēja uzmanību.
Un ja vēl pa ceļam pagadās kāds subjekts, kas ar visu savu būtību pauž 100% īsta un neviltota naivuma (tralalalalāāā putniņi dzied, puķītes aug, visi cilvēki ir tik rozīgi un pūkaini ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Buč-buč sawwwļa ^_^), tā vien gribas spiegt baismā frekvencē un purināt subjektu kamēr smadzenes iztek pa ausīm. Vai vismaz nobendēt prieku ar pāris trāpīgām frāzēm. Bet visi tak zina kā tas pēdējoreiz beidzās, vēl mēnešīem kaucu par to, ka cilvēks bija pietiekami apņēmīgs, lai izdarītu to, ko es nevaru vēl jo projām - pamest visu pusratā.