ausis glauda: Arbre Noir - Breathe
Vienīgais ko varu pateikt par Kaligulu ir... nē, es vēl neko nevaru pateikt.
Vienkārši... jā!
Vajag kādu laiku, lai tas viss nostājas un sakārtojas galvā. Bet tiešām bija vērts aiziet!
Tā kā parasti uzreiz pēc izrādes paliek tas virspusējais, emocionālais ir uzreiz zālē un tad nāk atpakaļ tikai pēc pāris dienām, tad pagaidām vislabāk atceros aktieri kurš dziedāja The Ketchup Song... nu labi, ne jau viņu, bet viņa vēdera presi gan!
Un kostīmu māksliniekam žetons!
Un komponistam veseli divi!
Rīt gara diena. Uz Heimu aizskriešu. Pirmās atsauksmes jau dzirdēju, pati gribu redzēt.
Tagad...
Ehhhhhh...
Noziedzīgu nodarījumu daudzveidība.
Visu nakti.
Jā, patika gan! Cik nu teātris vien var patikt.
Man blakus sēdēja tāda tantiņa visu izrādi nosēdēja galvu saķērusi, tai gan laikam nepatika :).
Tad vēl dažās vietās gribējās atņemt Ķesterim (aka Kaligulam, kas bija ienācis zālē pasēdēt) pišķiku un apšaut tos, kas smejās tur kur vispār smieties nevajadzētu.
Un beigās tā kā apraudājos :/