ausis glauda: Arbre Noir - Breathe
Vienīgais ko varu pateikt par Kaligulu ir... nē, es vēl neko nevaru pateikt.
Vienkārši... jā!
Vajag kādu laiku, lai tas viss nostājas un sakārtojas galvā. Bet tiešām bija vērts aiziet!
Tā kā parasti uzreiz pēc izrādes paliek tas virspusējais, emocionālais ir uzreiz zālē un tad nāk atpakaļ tikai pēc pāris dienām, tad pagaidām vislabāk atceros aktieri kurš dziedāja The Ketchup Song... nu labi, ne jau viņu, bet viņa vēdera presi gan!
Un kostīmu māksliniekam žetons!
Un komponistam veseli divi!
Rīt gara diena. Uz Heimu aizskriešu. Pirmās atsauksmes jau dzirdēju, pati gribu redzēt.
Tagad...
Ehhhhhh...
Noziedzīgu nodarījumu daudzveidība.
Visu nakti.
Nu man nav nekas pret specifektiem un citām ārišķībām, bet man tāds barokāls vēriens. Nez, es gan saturu jutu. Varbūt, ka šitamā tēma mani gluži vienkārši šobrīd baigi uzrunā. Un aktieri arī daudzmaz kā normāli cilvēki uzvedās, nevis kā klasiskie latvieši.
Pierunāja mani iet vēl uz Drakulas svešajām asinīm, vot tas būs baigais grāvējs (vēriena ziņā) es tā jūtu - par gōōōtiem, skinhediem un turku emigrantiem :) vai kaut kā tā.