Nakts Maiņa bija jauka, paldies nefolkam (un Truartam) par iekļaušanu sarakstā. Apzināti gāju vēlu - jo pēc darba totāls miegs + negribēju redzēt Koronar (nezinu kas, bet kaut kas manī no šamā daiļrades uzdzen īgnumu, bet es jau neko - tā mana personīgā kaprīze).

Patika Empusae, Hezzel un Truart, protams. Pārējais tā stipri vienaldzīgi*. Sēdēju vēl uz ārkārtīgi neērtajiem radiatoriem un mēģināju izpīpēt, kas ir tas, kāpēc viens industriālis patīk, bet otrs atkal nē, jo trokšņus jau šamie izmanto apmēram vienus un tos pašus. Nonācu pie secinājuma, ka vaina ir kompozīcijā - t.b. nevis pašu trokšņu un ritmu esamība, bet tas, cik "gaumīgi" tie tiek salikti kopā. Un šajā gadījumā Empusae ir kārtīgs kompozīcijas pedants, Hezzel nedaudz anarhists, taču pieklājības robežās (tā, ka tas nesāk likties kaitinoši), bet Truart ir frīking ķīmiķis (meibī viens no retajiem pavisam īstajiem martial industrial, jo tur ir martial virs industrial).
Pati vieta gan grūti atrodam (kādas reizes trīs gribēju griezties atpakaļ un nah*i visus industriāļus, jo bija pieriebies iet pa tiem tumšajiem kurmju rakumiem), bet ideāli atbilstoša industriālajiem pasākumiem - it sevišķi apakšstāvs.

Kas vēl... nez kārtējo reizi nostiprinājās mana pārliecība par industriāļiem kā pieklājīgāko no subkultūrām (šoreiz ārkārtīgi stulbā veidā lēkājot pie Hezzel pasviedu savu jaku vienam zem kājām un pēcāk klausījos garu atvainošanos par to "kā es šitā tik neuzmanīgi, piedodiet-atvainojiet"). Vēl kaut kāds subjekts laikam gribēja uzlūgt mani uz valsi, bet tajā brīdī jei bogu i sitama nevarēju saprast, ko viņš no manis grib, jo mūzikas nebija vispār nekādas - tikai onkuļi uz skatuves bīdīja Hezzel kastes.


---------------
* Laikam esmu ārkārtīgi notrulinājusies, jo, piemēram, visas šitās performances, à la karāšanas uzkārtam uz gaļas āķiem, ietīšanās ķēdēs un apkārt skriadīšana, man uzdzen mērenas žāvas un vēlmi iet uzpīpēt.